Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai piedalīsies Atvērtajās Durvju Dienās
5. un 6. Augustā?

Lai uzzinātu vairāk, spied šeit.

Jā, piedalos katru gadu.
Jā, piedalīšos pirmoreiz.
Nē. Vēlos, bet netieku.
Nē. Neinteresē.
Kas tās tādas?
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Dārza Pasaule 2016/11


"Nav tādas tūjas, ko nevarētu likt dzīvžogā. Taču šķirņu, formu un krāsu daudzveidība ļauj tās izmantot plašāk – brīnišķīgās dārza kompozīcijās. Tāpēc gribas, lai cilvēki tūjā redz ne tikai dzīvžoga materiālu," saka Kokaudzētavas Baltezers saimnieks Varis Kazaks. Baltezera dārzā viņš kopā ar sievu izveidojis stādījumus, kur var nošpikot labas idejas krāšņām tūju dobēm.

TEKSTS: SOLVITA SMIĻĢE   FOTO: GVIDO KAJONS

"Kad lapas nobirst, ļaudis alkst mājīguma, tāpēc veido mūžzaļus dzīvžogu aizsegus un rudeņos, arī šajā, kā traki pērk tūjas," stāsta Varis Kazaks.

Vēja lauzējas, aizsargzona dārzam, fons citiem stādījumiem – ja runa ir par mūžzaļajiem dzīvžogiem, nekas universālāks par tūjām nav izdomāts. Piemēram, pacipreses ir jutīgākas, dzīvžogam der tikai atsevišķas šķirnes. Bet tūju šķirņu daudzveidība ir tik liela, ka kopā ar vertikālajiem kadiķiem tās apmierina visas vajadzības.

Apaļš žodziņš. Kāpēc ne?

Vairums cilvēku pērk un stāda desmitiem vienas šķirnes tūju citu pie citas, kaut gan varētu kombinēt apaļās un vertikālās formas, zaļās un dzeltenās krāsas, veidot grupu stādījumus. "Izskatītos lustīgāk," Varis Kazaks vēlas tūju izmantošanu paplašināt.

Lai gan vertikālā, divmetrīgā tūja ir un paliks viens no vadošajiem materiāliem dzīvžogam, arī no daudzām mazajām formām, apaļajām, pieplacinātajām tūjām var veidot žodziņus, nosegt māju pamatus vai izcelt arhitektūru, simboliski norobežot atsevišķas vietas dārzā. Tūjas var stādīt kā soliterus, kombinēt ar citiem skujkokiem un dekoratīvajiem augiem.

Thuja occidentalis 'Hoseri Variegata'
'Hoseri Variegata'
Thuja occidentalis 'Magdalena'
'Magdalena'

Kā stādīt?

Tūjām nav izteiktas mietsaknes, bet ir smalka bārkstsakņu sistēma – ļoti smalkas, sazarotas saknītes, kas atrodas sekli zemē. Tāpēc pirms stādīšanas, ko rudenī var turpināt līdz pat salam (ja tūjas ir konteineros), bagātīgi jāsagatavo augsnes virsējā kārta. Vieglās, smilšainās augsnēs tā jāsagatavo līdz 50 cm dziļumā, mālainās pietiek ar 40 cm. Tūjai patīk mēreni skāba augsne.

Stādāmajā bedrē bagātīgi jāliek kūdra, komposts, satrūdējuši (3-4 gadus veci) kūtsmēsli. Vidēji rupju mulču var likt kā sedzējmateriālu. Ja liek svaigākus kūtsmēslus, noteikti pa virsu jāber melnzeme, jo svaigie mēsli var apdedzināt augu saknes.

Varis Kazaks: "Lielākā kļūda, ko cilvēki pieļauj, – perspektīvā lielai tūjai, kas izaugs 4-5 m augstumā, ielabo mazu tranšejiņu. Pēc diviem gadiem tūja sāk dzeltēt, iekšējās skujas birst. Tūja nav slima, tai vienkārši nepietiek barības vielu."

Rudenī salaistiet!

Tūjai nepatīk augt slapjās vietās, taču tai vajag daudz mitruma. Pēc iestādīšanas tūjas pirmajā mēnesī kārtīgi jālaista, lai augsne pieskalotos sīkajām saknītēm un augi labāk ieaugtu. Sausos rudeņos pirms ziemas kārtīgi jāsalaista arī vecās tūjas. Ja rudenī tām būs trūcis mitruma, pavasarī var apdegt skujas – agrajā saulē tās izžūst un nokalst. Varis Kazaks: "Lielākā problēma nav saulē, bet nepietiekami bagātā augsnē ar nepietiekamu mitrumu. Ja rudenī kārtīgi salaista, pavasarī tās apdegšanas nav, jo kopumā tūjas nav tik jutīgas pret sauli kā, piemēram, egles.

Ātraudzīgās tūjas dzīvžogiem

'Brabant', 'Boothii', 'Holmstrup',
'Wagneri', 'Semperaurea'

Izaug virs 2 m. Gadā pieaugums līdz 50 cm. Tā kā ātri aug, tās grib daudz ēst – prasa bagātīgu laistīšanu un mēslošanu, regulāru cirpšanu.

No šīm tūjām sanāk perfekti dzīvžogi tiem, kas tās kopj.

Vitalitātes dēļ īpaši pieminama 'Smaragd', kas ar savu dzīvotgribu izkonkurē pārējās. Tā spēj paciest arī smagu sniegu – kad tas nokūst, zari atkal uzceļas augšā.

Dzīvžogu josla no tūju un vertikālo kadiķu šķirnēm
Dzīvžogu josla no tūju un vertikālo kadiķu šķirnēm

Kā mēslot?

Lai tūjas labāk izmantotu mēslojumu, tās kārtīgi jāsalaista arī pirms mēslošanas. Tūjām der skujeņiem domātais mēslojums. Pirmoreiz mēslo aprīļa beigās, otro reizi – ap Jāņiem. Kārtīgi ielabotās, bagātās augsnēs pietiek ar pirmo mēslošanu – Jāņos to vairs neatkārto. Mēslojumu apber ap augu, ierušina zemē un vēlreiz kārtīgi aplej.

Varis Kazaks: "Vēl jāatceras, ka vēlu rudenī nedrīkst mēslot ar slāpekli. Tad tūju zari nenobriest, paliek mīksti un ziemā var apsalt vai zem sniega nolūzt. Es ieteiktu jau jūlijā tūjas samēslot ar ziemai domāto kāliju un magniju saturošo mēslojumu. Tas ļaus augam ātrāk nobriest un ieiet miera periodā. Oktobrī, novembrī kaut ko kaisīt virsū nav jēgas."

Labāk nopērciet mazas tūjas un ieguldiet līdzekļus augsnē,
nevis stādiet lielas un ietaupiet uz augsnes ielabošanu.

Zari zem sniega

Daļai tūju šķirņu ir risks, ka ziemā sniegs izliec un izlauž zarus. Tāpēc tūjas ar lodes, puslodes, kolonnas vai koniskas formas vainagiem ieteicams vēlā rudenī pirms sniega viegli (stingri nedrīkst, lai netraumētu zarus) apsiet ar kādu striķīti. Var siet zarus no ārpuses, var savilkt arī iekšējos zarus. Citādi sniegs, ilgi guļot uz zariem, tos izpletīs un vainagu sabojās. Ja uz zariem ir nedaudz sniega īsu laiku, pavasarī tie paši atlieksies atpakaļ, taču, ja sniegs sasnidzis blīvi, piesalis, zari var gan lūzt, gan neatgriezeniski izliekties.

Apgriež līdz maija sākumam

Daudzām šķirnēm forma ir skaista pati par sevi, tās nevajag griezt, tomēr visām tūjām cilvēks var veidot arī savu "frizūru" – atkailināt stumbru un vainagu veidot kā lietussargu vai bumbuli, bet apakšā stādīt puķes. Var veidot trapeces formas.

Tūjas apgriež aprīļa beigās vai maija sākumā. Pēc nogriešanas der tās intensīvāk sabarot, lai jaunās skujas labāk noklājas. Jūnijā griezumu pielīdzina, bet augustā apgriež tikai atsevišķus ārā izlīdušos zariņus.

Visbiežāk problēma nav Holandes vīrusā,
bet slikti sagatavotā augsnē, nepareizi izraudzītā mēslojumā.

Slimības. Holandes vīruss?

Vairākkārt dzirdēts, ka mūsdienās tūjām no Holandes ievazātas daudzas slimības, kuru dēļ iet bojā lieli stādījumi. Varim Kazakam par tām ir savs, paša pieredzē balstīts, viedoklis: "Mēs bieži pārspīlējam ar sērgām. Tikko augs slikti izskatās, tā – Holandes vīruss. Taču visbiežāk problēma ir slikti sagatavotā augsnē, nepareizā mēslojumā, kas augiem novājina imūnsistēmu, un tie nespēj atjaunoties. Augi, tāpat kā cilvēki, ir pilni mikrobiem, vīrusiem. Bet slimības uzliesmo, kad esam noguruši, pārstrādājušies, neesam paēduši. Tagad saka – visi kadiķi jāizzāģē, bumbieres jāizzāģē, tūjas jāizzāģē. Es esmu pret izciršanu. Slimības gan ābelēm, gan skujkokiem visu laiku ir bijušas. Tikai tagad Eiropas priekšā gribam iztaisīties tīrāki par tīriem. Bumbieres, ko skārusi kadiķu rūsa, varbūt arī ir jāizzāģē, jo augļi nav ēdami. Taču kadiķi spēj atjaunoties, tiem jāizzāģē tikai bojātie zari."

Kāpēc šogad daudz tūju gāja bojā?

Decembra siltums un pēc tam straujais sals ir viens no iemesliem, kas augiem pārplēsa mizu, un pavasari tie sagaidīja bojāti. Ja būtu bijis lēns pavasaris, rētas paspētu aizaugt. Bet šogad bija straujš, silts pavasaris un mizu atplēsa vēl vairāk. Tāpēc daudz augu gāja bojā.


Varis Kazaks: "Iesējam zālīti un iestādām elegantu tūju
un skujeņu dobi – pietiek, lai radītu sakoptu vidi."

Tūjas ne tikai dzīvžogiem

'Danica' – Koši zaļa puslode, tūja kā kupena. Izaug augstumā ap 80 cm un platumā – 1,2 m. Ļoti skaista, koši zaļa krāsa, smalks zarojums, kuru slapjš sniegs var izliekt, tāpēc vēlams rudenī apsiet.

'Dumosa' – Zaļa piramidāla tūja. Līdz 1,5-2 m augsta. Viena no pirmajām, vispieticīgākajām un izturīgākajām škirnēm. Šo tik viegli pieveikt nevar. Der gan dārzā, gan kapu stādījumos.

'Filiformis' – Diegveida tūja. Līdz 2 m augsts, plati konisks krūms ar diegveida nokareniem dzinumiem un pelēcīgi zaļām, ziemā brūnganām skujām. Ļoti izturīga, tai nekaitē ne saule, ne sausums, ne aukstums.

'Globosa' – Blīva lodveida tūja. Izaug 1,5-2 m augsta. Pelēkzaļa, ziemā zaļganbrūna

'Golden Globe'Lodveida bumba, izaug līdz 1,5-2 m, zeltaini dzeltena – vasarā spilgtāk dzeltena, ziemā zaļganāka, ļoti labi izskatās. Spēj augt mazāk ielabotā augsnē, nebaidās no saules apdegumiem. Var piecirpt, ja grib, bet dabiskā forma ir apaļa.

'Golden Smaragd' – Koniska, blīva, izaug līdz 2,5 m augsta. Ļoti glīta, vasarā spilgtāk dzeltena, uz rudeni kļūst dzeltenzaļa. leteicama pusēna.

'Magdalena' – Pagaidām reta, Polijā selekcionēta šķirne. Apaļa forma. Dzeltenzaļa krāsa ar krēmkrāsas triepumiem.

'Mirjama' – Viena no mazajām, apaļajām, dzeltenajām tūjām, kura, šķiet, spēs pielāgoties Latvijas klimatam.

'Pendula' – Tūja ar nokareniem zariem, reta šķirne, reti kura stādaudzētava var to piedāvāt. Lēni aug, bet, kad paaugas, – interesanta. Varis Kazaks: "Agrāk to augstu nevērtēju, bet ar katru gadu aizvien vairāk sāk patikt."

'Salaspils'Blīva lodveida tūja – pilnīgi apaļa pat bez cirpšanas. Tumši zaļa. Ideāla kapu stādījumiem, nelieliem dzīvžodziņiem – izaug līdz 70 cm augsta. Viena no visizturīgākajām šķirnēm, jo spēj paciest nabadzīgu augsni, lielu vēju, pēc sniega labi uzceļas uz augšu – zari atsperīgi, nelūst.

'Selena' – Līdzīga 'Golden Globe', taču zaļganīgāku toni, nav tik spilgti dzeltena, arī augumā nedaudz mazāka. Apaļās formas ir tīkamas acij – var stādīt gan grupās, gan kā soliteru.

'Smaragd' Koniska, blīva, izaug līdz 4 m augsta. Ļoti iecienīta gan dzīvžogos, gan soliteru un grupu stādījumos. Skuju smaragda zaļais tonis saglabājas arī ziemā.

'Umbraculifera' – Līdz 1,5 m augsta, plata puslode. Zaļa ar zilganu apsarmi. Sākumā tai nepievērš uzmanību, bet, jo vecāka kļūst, jo pievilcīgāka.

'Variegata Baltezers' – Līdz 2,5 m augsta, noapaļota tūja. Zaļa ar baltiem galiņiem. Mālainā augsnē galiņi uz rudeni kļūst ļoti spilgti, smilšainā augsnē – bālāki. Vidēji ātraudzīga (pieaugums līdz 30 cm gadā), atraktīva šķirne, ideāla kompozīcijās.


'Variegata Baltezers'

'Golden Smaragd'

 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB