Dzīvžoga funkcijas

Cilvēki dārzā parasti grib radīt savu vidi un norobežoties no svešām acīm. Daudzās ārvalstīs, piemēram, Vācijā, izplatīta ir atvēr­ta priekšdārza zona - salīdzinoši zems dzīv­žogs pilda gan dekoratīvu, gan norobežojošu funkciju, bet stādījumus mājas priekšā var aplūkot visi garāmgājēji. Tādējādi iela kopu­mā izskatās plašāka un krāšņāka, bet savu privāto dārza atpūtas zonu ļaudis iekārto otrpus mājai.

Latviešu dārziem, īpaši pilsētās, vairāk raksturīga norobežošanās no ielas un garām­gājējiem vai nu ar augstu sētu, vai blīvu dzīvžogu. Augus dzīvžogam izvēlas atkarībā no dārza lieluma, kā arī atrašanās vietas (pilsēta, ciemats, lauki). Pilsētā dzīvžogs vairāk kalpo kā norobežojoša josla, lai paslēptos no ielas (putekļiem, trokšņiem) vai kaimiņiern, turpretī laukos tas nav tik aktuāli, ja vien māja neatrodas pašā ceļa malā. Lauku teritorijā dzīvžogus nereti ierī­ko, lai aizsargātu dārzu no vējiem - agrāk šim nolūkam ziemeļrietumu pusē bieži stā­dīja, piernēram, egles, kas aizturēja auksto, nepatīkamo vēju brāzmas. Citreiz laukos cilvēki ar stādījumiem atzīmē īpašuma robe­žas - šādā gadījumā gan parasti izvēlas brīvi augošus augus, kuri nav jāveido.

Kāpēc izvēlēties skuju kokaugus

Ja dārza teritorija nav liela (līdz 1200 m2), saimnieki parasti rūpīgāk pārdomā stādīju­mus un cenšas ietaupīt vietu. Arī dzīvžogam izvēlas augus, kas aizņem iespējami mazāk vietas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ietei­cami vertikālo formu skujeņi ar šauru, kom­paktu augumu. Izvēloties parasto Rietumu tūju vai tās šķirni 'Brabant', jāzina, ka to vaja­dzēs cirpt divreiz gadā (agri pavasarī un jūlija sākumā), piešķirot trapeces formu.

Otrs iemesls, kāpēc dzīvžogam piemēro­tas šaurās skujeņu šķirnes, - ar tām būs mazāka noņemšanās, nevajadzēs regu1āri cirpt kā, piemēram, vilkābeļu vai parasto tūju dzīvžogus. Vertikālie skujeņi, piemēram, daudzas tūju un kadiķu šķirnes, nav jāgriež no sāniem, bet tikai jānoīsina galotnes (kad sasniegts vēlamais augstums). Trešais iemesls ir skujeņu ilgmūžība un dekoratīvais izskats arī ziemā.

Ne vienmēr pareizā izvēle ir tikai vienas šķirnes tūju vai kadiķu dzīvžogs, jo kādā dārzā tas iederas, bet citā izskatās pārlieku vienmuļš vai nomācošs. Tāpēc jau sākotnēji ieteicama radoša pieeja, kornbinējot dažādas šķirnes vai padomājot, kā uz dzīvžoga fona izskatīsies projektējamās augu kompozīcijas.

Izvēloties stādus, jāņem vērā to augšanas intensitāte un jāiegādājas proporcionāla auguma augi - ja dzīvžogam vēlaties stādīt dažādu augumu augus, tādus vēlams pirkt jau sākotnēji. Pretējā gadījumā iecerētie verti­kālie augi akcentam augs pārāk lēni un vēl ilgi nesniegs gaidīto rezultātu. Der arī iegau­mēt, ka laikus uzsākta skujeņu formēšana augšanas intensitāti mazinās.

Vai Zināji?

• Klajā laukā, kur pūš vējš, tūjas nevajag stādīt - augi izgāžas, jo to sakņu sistēma ir ļoti kompakta. Mazdārziņos pilsētā par tūju izgāšanos gan nav jāraizējas.
• Interesanta kombinācija dzīvžogā ir skujeņi un ziedošie krūmi (ja vieta atļauj), bet jāatceras, ka krūms skujeni vienmēr nomāks. Tāpēc, ja abi aug tuvu blakus, vienmēr jāseko līdzi krūmam un tas jāapgriež - ja krūms nomāks skuju kokaugu, pēdējam izveidosies robs.
• Maija beigās vai jūnija sākumā ieteicams apkopt skujeņu dzīvžogu, izgriežot bojātos zariņus.

lelabo augsni!

Skujeņu dzīvžoga stādīšana ir ieguldījums ilgam laikam, tāpēc augsnes ielabošanai ir liela nozīme, kas vēlāk noteikti atmaksāsies. Naudīgākie pircēji nereti iegulda līdzekļus skaistos, jau paaugušos stādos, bet augsnes ielabošanu piemirst vai uzskata par pārspīlē­jumu. Sākumā jau augi izskatīsies labi, tomēr ar laiku pietrūks barības vielu, cietīs sakņu sistēmas attīstība un ar mēslojumu, kas pakaisīts no augšas, var nepietikt.
Ielabojot augsni dzīvžogam, jāņem vērā stādīšanas metode - vai augus stādīs cieši kopā vai ar nelielu distanci. Pirmajā variantā jārok tranšeja un augsne jāielabo visā tās garumā un platumā (60 x 60 cm), ja vien dzīvžogs nav iecerēts patiešām plašā teritori­jā - tad visas tranšejas ielabošana būs pārāk dārga un darbietilpīga. Stādot augus attālāk citu no cita, var ielabot apdobi katram augam atsevišķi - apmēram 60 cm dziļumā un pla­tumā skujeņiem būs pietiekami.

Bieži tiek jautāts - cik tuvu stādīt skujeņus dzīvžogā? Parasti ir divi varianti. Piemēram, ja 'Boothii' tūjas, kas izaug metru platas, stāda metra attālumā citu no citas, sākumā dzīvžogs izskatīsies rets, bet vēlāk kopējā dzīvžoga līnija būs nevis taisna, bet gan ar nelieliem puslociņiem, kurus veidos katra auga vainags. Savukārt, tās pašas tūjas stādot satuvināti, apmēram 60-75 cm attālumā, skujeņu vainagi augot saslēgsies kopā un dzīvžoga aprises veidosies kā līnija.

Tūjas labi aug trūdvielām ielabotā augsnē (patiks 3-4 gadus veci, satrūdējuši kūtsmēsli, mazliet kūdras un melnzemes) un pietiekamā mitrumā. Kopumā skujeņiem patīk skābāka augsne, savukārt īvēm, kas vienlīdz labi aug gan ēnainās, gan saulainās dārza vietās, nepie­ciešama trūdvielām bagāta, kaļķaina augsne.

leteicamās skujeņu šķirnes dzīvžogam

 ZAĻĀ KRĀSĀ

• Thuja occidentalis - Rietumu tūjas šķirnes 'Boothii', 'Holmstrup', 'Wagneri', 'Smaragd' (veido nedaudz konisku formu), 'Bodmeri', 'Spiralis'. Visas minētās šķirnes pašas veido formu, tāpēc tām jāīsina tikai galotnes.
• Juniperus communis 'Hibernica' un 'Stricta' - ļoti šauri kolonveida kadiķi. Piemērotas saulainām un daļēji noēnotām vietām, labi jūtas arī priežu paēnā.

• Taxus x media 'Hicksii' - jutīga pret -25 grādu temperatūru.
• Taxus cuspidata 'Nana' - piemērota zemiem dzīvžogiem.
• Taxus cuspidata - Tālo Austrumu īve, arī var ciest stiprā salā. Īvju dekoratīvās, spilgtās ogas ir indīgas. Labāk audzēt ēnainā vai daļēji ēnainā vietā, jo saulē mēdz apdegt.
• Picea glauca - Kanādas egle, pelēcīgi zaļas skujas, brīvi augot, sasniedz Iīdz 20 m garumu un 4-5 m platumu, taču labi padodas arī formēšanai.
• Picea omorika - Serbijas egle (izaug Iīdz 18 m gara), spoži zaļa skuju augš­puse un sudrabota apakšpuse. Šaurs konusveida vainags, ko neformē.
• Picea pungens - asā egle (izaug Iīdz 18 m gara), kuru var formēt. Skujas parasti pelēkzaļos toņos.

 ZILGANĀ KRĀSĀ

• Juniperus scopulorum 'Blue Arrow' ­klinškalnu kadiķis ar pelēcīgām skujām, 3-4 m augsts, 1,5 m plats.
• Juniperus scopulorum 'Skyrocket' ­klinškalnu kadiķis ar gaiši pelēcīgām skujām, 3-5 m augsts, 1,5 m plats.
• Juniperus virginiana 'Fastigiata Glauca' - Virdžīnijas kadiķis ar pelēcīgām skujārn, 4-5 m augsts, 1,5 m plats.

 DZELTENĀ KRĀSĀ

• Thuja x plicatoides 'Semperaurea' - ­liela auguma tūja, brīvi augot, sasniedz pat 8 m garumu. Piemērota gan brīvi augošiem, gan formējamiem dzīvžogiem. Zaļganas skujas ar dzelteniem galiņiem.
• Thuja occidentalis 'Aurescens' ­Rietumu tūjas šķirne, 8 m gara, bāli zeltainā tonī.
• Thuja occidentalis 'Aurea' - koniska forma, dzeltena krāsa. Var formēt.

Ritms, faktūra un krāsa skuju kokaugu dzīvžogā

Lai dārzu iežogojošā dzīvā siena ne tikai aizsargātu, bet arī priecētu acis, rūpīgi jāpārdomā augu ritms un krāsu toņi. Pēdējā laikā vērojama tendence ieviest atšķirīgus rit­mus un dažādas krāsas vienā dzīvžogā, it īpaši vietās, kur tas nereti ir vienīgais zaļums, piemēram, gar auto iebrauk­tuvi pagalmā bieži ir tikai šaura zemes strēle dzīvžogam.

Ja dzīvžoga posms ir pietiekami garš, tajā var ieviest interesantu ritmu ar skuju faktūrām, krāsām un dažādām šķirnēm. Spēlējoties ar krāsām, jāievēro princips ­kādam tonim jākalpo par fonu, kas izceļ citus augus. Piemēram, zaļais izceļ zilo, vai otrādi, un tas nozīmē, ka fona krāsas augiem jābūt pārsvarā.

Veidojot ritmu, nav ieteicams šaha galdiņa princips ­1 : 1 vai 2 : 2 (piemēram, viens skujenis zilgans, otrs zaļš utt.). Tāds dzīvžogs labi izskatīsies specifiski veidotā dārzā, kur ievērota liela precizitāte visos elementos, bet ne latvie­šiem raksturīgākajos ainaviskajos dārzos. Tajos vēlamā ritma attiecība ir, piemēram, 1 : 3, 3 : 5, 2 : 3, 2 : 5, 3 : 7 utt., vai izkārtojums gleznieciskās grupās.

Interesantu efektu var panākt, kombinējot skujeņus ar dažādām skuju faktūrām, piemēram, tūjai 'Boothii' un 'Holmstrup' ir viļņainas skujas, savukārt kadiķa 'Skyrocket' un 'Blue Arrow' skujas atgādina gaisīgas, augšup vērstas spalvas. Ir šķirnes ar kruzuļainām, smalkākām un robus­tāk veidotām skujām un dažādām krāsu niansēm, kuras izceļas tieši viena otrai līdzās.

Lielākā dārza platībā stādot brīvi augošu dzīvžogu, to veido no dažādu augu grupām, kas dzīvžogā ritmiski atkārtojas. Ja vieta atļauj, skujeņu dzīvžogu var lieliski papildināt ar dekoratīviem lapainiem vai ziedošiem krū­miem, kā arī lapu kokiem.