Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai piedalīsies Atvērtajās Durvju Dienās
5. un 6. Augustā?

Lai uzzinātu vairāk, spied šeit.

Jā, piedalos katru gadu.
Jā, piedalīšos pirmoreiz.
Nē. Vēlos, bet netieku.
Nē. Neinteresē.
Kas tās tādas?
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Dārzs un Drava Nr. 658-659 / 09-10.2014

Skatīt oriģinālizdevumu:

Virši salnu nebaidās - Latvijā nav daudz augu, kas zied rudens mēnešos, kad pirmās salnas nežēlīgi atņem puķēm krāšņo rotu. Viršiem salnas un pat sniega pārslas nekaitē. Tieši tāpēc aizvien vairāk dārzos parādās viršu stādījumi.

Kas jauns viršu piedāvājumā, kā un ar kādiem citiem augiem tos labāk kopā stādīt? To noskaidrot Dārzs un Drava devās uz kokaudzētavu Baltezers – Vara un Anitas Kazaku augu pasauli, kurā virši dzīvo jau 20 gadus un tiek ne tikai audzēti pārdošanai, bet arī loloti dažādos apstādījumos apmeklētāju un saimnieku priekam.

Parastais virsis (Calluna vulgaris) ir mūžzaļš 30-70 cm augsts ēriku (Ericaceae) dzimtas pundurkrūms, dabā sastopams priežu silos, sausos krūmājos, izcirtumos, kāpās, purvos Eiropā un daudzviet Āzijā. Aug skābās un barības vielām trūcīgās augsnēs. Izsenis pazīstams kā lielisks nektāraugs. Līdz pat 19. gadsimtam bija pazīstami vien savvaļas virši, tikai vēlāk tos sāka kultivēt, veidot dažādas šķirnes, un augs varēja iekarot savu vietu dekoratīvajos stādījumos.


Ne visas šķirnes der Latvijā

Pasaulē ir selekcionētas vismaz 400-450 viršu šķirnes. Selekcionāri Eiropā, piemēram, Nīderlandē, Lielbritānijā, cenšas izveidot aizvien ko jaunu, neredzētu. Beidzamā laikā selekcijā lielākais akcents ir uz lapojuma krāsu, tiek veidotas šķirnes, kas ir pavisam bez ziediem, bet ar skaistu lapojumu. Pie tādām pieder klinšu (Rocket) viršu grupa. Latvijā ir pieejamas jaunās šķirnes 'Sidney' ar dzeltenzaļu lapojumu un 'Stockholm' ar spilgti zaļu.

Mūsu apstākļos ne gluži visas šķirnes spēj iedzīvoties, tikai tās, kas ir ziemcietīgas. Daudzas ir arī uzņēmīgas pret slimībām. Varis Kazaks no citām valstīm ievestās šķirnes vispirms pārbauda savā dārzā. Un tikai tās, kas labi aug un iztur Latvijas ziemu, pavairo un tirgo. Baltezerā no 80 pērn atvestajām pēc ziemas palikusi tikai puse. Pārējās kailsals nogalējis. Šī ziema arī izturīgām šķirnēm bija smags pārbaudījums un droši vien daudzos dārzos viršu stādījumus paplucināja. Šiem augiem vajadzīga ziema ar sniegu, tad tie var izturēt mūsu aukstumu, pat ja termometra stabiņš noslīd zem 30 grādiem.


Lieliski kompozīcijās

Viršus neiesaka stādīt lielos laukumos. Vasaras nogalē, rudenī, kad ir viršu lielās ziedēšanas laiks, tāds viršu lauks izskatās bezgala skaists, taču pavasarī var pavērties nebūt ne jauks skats. Pirmkārt, pavasarī pirms veģetācijas atsākšanās virši paši par sevi vairs neizskatās tik pievilcīgi. Otrkārt, tie ir jutīgi pret ziemas laika apstākļiem – kailsalā var izsalt, slapjumā izsust, ja nav radīti gana atbilstoši apstākļi. Vairums izsalušo viršu gan ataug, bet atjaunošanās notiek pamazām, un tas nozīmē, ka stādījumā ilgu laiku rēgojas neglīts pleķis.

Toties ar savu rudens skaistumu virši ir labs daiļdārza papildinājums. Labi noder skujkoku un citu mūžzaļo augu dekoratīvos stādījumos, papildinot tos ar krāsainu akcentu – ziediem rudens vēlajā pusē, kad viss pārējais krāšņums jau iet mazumā. Tie var būt dekoratīvi gan ar ziediem, gan ar lapām, jo ir dažādi ne tikai pēc ziedu krāsas, bet arī pēc lapojuma. Turklāt lapojums gada laikā var mainīties, piemēram, dažas dzeltenā lapojuma šķirnes ziemā pārkrāsojas oranžīgas un pavasarī kļūst spilgti oranžas. Šķirnei 'Boscoop' dzeltenais lapojums ziemā iegūst vara sarkanu nokrāsu, 'Firefly' – sarkanbrūnu, 'Winter Chocolate' – sarkanu, 'Wickwar Flame' – oranži sarkanu.

Īpaši labi dekoratīvajos stādījumos iederas pumpurvirši, kas rudenī rāda pavērtus pumpurus, bet tā īsti iekrāsojas vēlu rudenī. Šiem viršiem ziedi neatveras nekad, tikai paspilgtinās to krāsa. Piemēram, agri rudenī pumpuri ir bāli, tad palēnām rozā, bet atkarībā no šķirnes var kļūt sarkani ('Siska', 'Selly', 'Angie', 'Safari', 'Svenja') vai spilgti rozā ('Marlies', 'Pink Alicia', 'Theresa', 'Roswitha'), vai izteikti violetīgi ('Marleen', 'Fritz Kircher', 'Laurentine'). Ja ir silts ziemas sākums, maz sniega, pumpurvirši dārzu rotās līdz pat pavasarim, tikai pumpurziedu krāsu tonis gan būs izbalējis. Tos bieži izmanto puķu kastēm, jo augs ir dekoratīvs visu ziemu, pat tad, ja apsals, tad posts būs redzams tikai pavasarī, kad stādījumu var nomainīt ar vasaras puķēm.

Ja gribas dobē stādīt tikai viršus, tad labi jāizdomā, kā tos sakombinēt, lai stādījums izskatītos pievilcīgs visu gadu un dažādās ziedu un lapojuma krāsas labi saderētu.

"Klienti nereti grib nopirkt pa druskai no katras viršu šķirnes, bet to piedāvājumā ir kādas 36-40. Dārzā tas izskatīsies saraibināti. Vajag ņemt 3-5 šķirnes un apstādīt nelielus laukumus, tad var izveidot interesantus stādījumus. Varšavā izstādē šogad gan redzējām, ka podos kopā bija iestādīti trīs dažādu toņu virši, kas ir līdzīga auguma un formas un zied vienā laikā. Izstādes noformējumā tie izskatījās ļoti simpātiski. Arī puķu kastēs tā var sastādīt. Tomēr ne lielākā dobē," iesaka Varis Kazaks.


Viršu krāsas var lieliski kombinēt, dobē veidojot rakstus un krāsu gammas.

Calluna vulgaris 'Spring Cream'

Parastais virsis
Calluna vulgaris 'Spring Cream'

Calluna vulgaris 'Roter October'

Parastais virsis
Calluna vulgaris 'Roter October'

Calluna vulgaris 'Alicia'

Parastais virsis
Calluna vulgaris 'Alicia'

Ko stādīt vienā dobē

Iecienīts viršu kaimiņaugs ir ērika, kas arī ir mūžzaļa tāpat kā virsis, bet zied pavasarī. Ērikām ir dažādu toņu zaļš lapojums – dzeltenīgs, košāk zaļš, tumši zaļš. Ziedi atkarībā no šķirnes ir balti ('Golden Starlet'), rozā ('Myretoun Ruby'), tumši rozā ('Vivellii', 'Nathalie') vai rubīnsarkani ('Kramer's Rote'). 'Golden Starlet' ļoti labi aizpilda visu tai atvēlēto laukumu (stāda 20-30 cm attālumā).

Viršu dobē labi iederas vistene. Šis augs Latvijas dabā aug savvaļā, bet dārzā ir iespējams iestādīt selekcionētās šķirnes, piemēram, jaunās šķirnes 'Bernstein', 'Zitronella' ir spilgtas, ļoti izturīgas. Pagājušās ziemas kailsalā nodemonstrējušas labāko ziemcietību. No ziemcietēm ļoti labi kopā ar viršiem izskatās lavanda, arī zemās mūžzaļo rododendru šķirnes.

Viršu stādījumus var papildināt ar brūkleņu šķirnēm (Vaccinium vitis-idaea 'Koralle', 'Runo Bielawskie'), kas ir samērā pieticīgs augs, iztur sausumu. Kopā ar viršiem interesanti izskatās gan zaļais lapojums, gan baltie ziedi un vēlāk sarkanas ogas. Labs mūžzaļš sedzējs ir miltenes, dārzos izmantojama šķirne 'Norge' (Arctostaphylos uva-ursi – parastā miltene), kas arī aug Latvijas mežos. To lapas ļoti atgādina brūklenes, tikai bez ogām. Eiropā miltenes daudz kultivē, piemēram, Anglijā, taču pie mums tās vēl nav kļuvušas populāras. Stādījumos veido zaļus laukumus un izceļ viršus. Atsevišķiem viršiem ļoti vajag kādu fonu, kas palīdz akcentēt to krāšņumu. Pie mums biežāk izvēlas stādīt brūklenes, jo tās ne tikai der skaistumdārzos, bet arī ražo veselīgas ogas.

Latvijas purva augs andromeda, kas arī Eiropā tiek audzēts kā kultūraugs, stādījumiem piedod pelēko krāsu. Mūžzaļās andromedas lapojums ir pelēks visu gadu. Dārzos izmanto parastās andromedas (Andromeda polifolia) šķirnes – 'Compacta', 'Alba'. Var izveidot dobi ar dažādiem augiem pelēcīgos toņos, kompozīcijai izvēloties kadiķi (vertikālais akcents), andromedas, lavandas un kādu no pelēcīgajām viršu šķirnēm (piemēram, 'Silver Knight', 'Grizabella', 'Velvet Fascination', 'Dart's Silver Rocket'), kādam sarkanam akcentam var pievienot bārbeli.


Virši baltie, violetie, sārtie

Pēc ziediem viršus var iedalīt vienkāršajos, pildītajos, kā arī pumpurziedu viršos, bet klinšu viršiem, kam nav ziedu, rota ir spēcīgs lapojums. Atkarībā no šķirnes virši zied mēnesi, pusotru (vienkāršie) līdz vairākiem mēnešiem. Agrākie sāk jūlija beigās, vēlākās šķirnes turpina ziedēt līdz ziemas sākumam. Pirmie pumpurvirši paver savus pumpurus septembrī, citi oktobrī, bet 'Fritz Kirchen', 'Marleen' rotā dārzu novembrī, dažas šķirnes var turpināt ziedēt pat vēl martā.

Ziedi viršiem mēdz būt balti, rozā, dažādos purpura un violetos toņos. Viena un tā pati krāsa atšķirīgi izskatīsies vienkāršajiem, pildītajiem un pumpurziedu viršiem, kā arī kopā ar citādas krāsas lapojumu. Pumpurziedi, kas no rudens ir rozā, vēlāk kļūst daudz košāki – spilgtāk rozā, violeti, sarkanīgi, savukārt baltie – izteikti balti.

No viršu šķirnēm, kas zied sarkanīgos, tumši rozā toņos, var minēt 'Allegro', 'Allegretto', 'Firefly', 'Carmen', 'Colette', 'Darkness', 'Kir Royal'. Zili violeti ir 'Fritz Kircher', 'Cuprea', 'Dirry', 'Kaiser', 'Laurentine', rozā violeti – 'Martiness', 'Jimmy Dice', 'Ellen'. Agrāk nebija pumpurziedu viršu ar sarkanīgas krāsas ziediem, bet tagad selekcionāri ir tādus ieguvuši, piemēram, 'Safari' ir sarkanīgi pumpuri ar dzeltenzaļu lapojumu, 'Verenka' un 'Melanie' ir balti ar zaļu lapojumu, 'Sandy' – balti ar dzeltenīgu lapojumu.


Svarīgi! Tādu šķirņu, kas ziedētu dabīgi koši dzelteniem ziediem, nav, tāpat nav arī šlāgerdziesmās pieminēto zilo viršu. Taču pumpurziedu viršus šādās krāsās tirdzniecības vietās var atrast, jo ir metodes, kā tos iekrāso uz vienu sezonu. Parasti krāso baltos pumpurviršus, kas tad pārtop par spilgti sarkaniem, dzelteniem vai ziliem. Krāsas ir organiskas un nav viršiem postošas, augs tās uzsūc, un kādu laiku pumpuriņi ir koši. Ja tādus kādreiz jau esat iegādājušies, tad zināsiet, ka nākamajā sezonā virši pumpurus veido atkal savā īstajā krāsā.


Kur un kā stādīt

Paņemot mazo stādiņu podiņā, nākamajā gadā jūsu dārzā jau būs paliels virsis. Katra šķirne attīstās atšķirīgā tempā. Viens pa gadu izaugs līdz 10 cm augsts, cits tajā pašā laikā var izstiepties pat 70 cm augstumā un 45 platumā.

Jāņem vērā! Pērkot vienmēr jānoskaidro informācija par izvēlētajām šķirnēm, noteikti jāuzzina, cik gari šie augi izaugs un kādu krūmiņu viedos. Vairākas viršu šķirnes ir izteikti zemas – klājeniskie, kas izaug apmēram desmit centimetru augsti, labi sedz laukumu ('White Lawn', 'Heidezwerg', 'Jan Dekker', 'Dirry'), ir arī šķirnes, kas aug pat līdz 50-60 cm augstas ('Hannover', 'Long White'). Pirmos izmanto laukumu segšanai, otros stāda starp citiem augiem kompozīcijās līdzīgi kā jebkuras ziemcietes. Viršaugu kompozīciju veidojot, ņem vērā gan ziedu un lapojuma krāsa, gan ziedēšanas laiks, gan vainaga forma, kurai ir ļoti dažāda faktūra (smalka, robusta, dzinumi izliekti uz sāniem, dzinumi stāvus uz augšu, izlocīti).

Svarīgi pareizi izvēlēties saulainu vietu – virši grib saulīti, bet ne visas šķirnes labi jutīsies klajā saulē ziemā. Droši tādās vietās var stādīt šķirnes ar dzeltenu lapojumu – 'Aurea', 'Cuprea', 'Beoley Gold' ('Aurea' un 'Cuprea' ir ļoti izturīgas, tām nekaitē arī liels aukstums un sausums). Savukārt 'Boskoop' un 'Wickwar Flame' ieteicams stādīt vieglā pusēnā, lai būtu kāds augs, kas viršus nedaudz piesedz (piemēram, dobē ir kāds neliela auguma skujkoks). Bīstamākā ir ziemas vai agra pavasara saule, kas var apdedzināt dzeltenīgo un rudo lapu krāsu viršus (protams, tas neattiecas uz ziemām, kad viršus klāj kārtīga sniega kārta). Tāpēc svarīgi, lai viršu dobē ir arī kāds vertikāls augs. Vasaras saule ne virsim, ne citiem viršaugiem nekaitēs, tikai rūpīgi jāseko, lai augsnē būtu pietiekami daudz mitruma.

Vietas izvēlē noteikti jāpievērš uzmanība arī tam, lai viršu lapojums pēc lietus varētu labi izvējoties. Tātad ieteicama ir atklāta vieta, kur vējam ieskrieties.

Viršus var stādīt visu sezonu – pavasarī, vasarā, rudenī, bet vislabāk to darīt rudenī, jo tad var redzēt, kādi izskatās ziedi. Virši jāstāda skābā (pH līmenis 4,5), kūdrainā augsnē. Tajā pirms stādīšanas kārtīgi jāiestrādā mulča, lai augsnē nekrātos lieks mitrums, tā nesablīvētos un viršu saknes varētu elpot. Augsni viršiem gatavo līdzigi kā rododendriem – vienādās attiecībās sajauc kūdru, mulču un dārza augsni vai kompostu. Ja nelieto kompostu, augsni var bagātināt ar viršiem vai rododendriem paredzētu mēslojumu.

Lielākos laukumos uz katru kvadrātmetru vajadzīgi aptuveni 10-12 vienas šķirnes stādiņi. Ja stādāt dārza dekoratīvajā dobē, tad ieteicams ņemt vairāku (3-5) šķirņu viršu stādus no katras un stādīt grupās. Atkarībā no tā, cik liela auguma virši tie ir, stāda grupās no katras šķirnes pa 5-7 vai 10-15 stādiem 20- 30 cm attālumā.

Pēc iestādīšanas augi noteikti jāaplaista, lai augsne labāk piegultos viršu ļoti smalkajām saknītēm. Ja vēlas, var zemi noklāt ar smalkākas frakcijas mulču. Ja nodrošināti labi augšanas apstākļi, vienā dārza vietā virši var augt 5-8 gadus, tad gan jānomaina, lai stādījumā neieviestos slimības.


Viršu kopšana

Virši jālaista, kad nepieciešams. Sausās vasarās svarīgi sekot, lai tie neiekalst. Vislabāk laistīt saulainā laikā, ne pašā vakarā, lai virši paspēj labāk nožūt. Laista ar intensīvu strūklu, rasināšana neder. Drīkst izmantot tikai paskābinātu ūdeni. Kaļķains nodarīs vairāk ļaunuma nekā labuma.

Lielākais darbs viršu kopšanā ir to pareiza apgriešana. Tas jādara pavasarī aprīļa beigās, maija sākumā, kad tie gatavojas mosties. Nogriež pusi līdz divas trešdaļas no jaunajiem dzinumiem (nevis no visa krūma).

Ieteicama papildmēslošana 2-3 reizes sezonā ar lēniedarbīgu granulētu vai ūdenī šķīstošu minerālmēslojumu, kas paredzēts skābu augsnes reakciju mīlošiem augiem.


Kā pavairot

Viršus var pavairot ļoti vienkārši – ar spraudeņiem. Nogriež mazu zariņu, ieliek mitrā zemē, nosedz ar kupolu, lai spraudenim būtu stabils mikroklimats. Apmēram pēc divām nedēļām tam izaugs saknītes. Vislabāk pavairot vasarā.


Kas bojā viršus

Slimības. Viršus bojā puves, rūsa – brūnē lapas. Tām šķirnēm, kam lapas ir pūkainākas, mitrā laikā ir lielāks risks, ka augiem piemetīsies puve. Varis Kazaks iesaka viršiem slimību apkarošanai ķīmiskos līdzekļus nelietot, vislabāk ir radīt apstākļus, lai virši pietiekami vēdinās. Jārūpējas, lai uz lapām ilgi nestāv ūdens, uz saknēm tas var būt ilgāk, no tā tik liela sliktuma nebūs.

Ko darīt? Ja parādās brūnas lapas, tās pēc iespējas ātrāk jānoņem. Ja lapas brūnē jau plašos laukumos, tad vienkāršāk būs šos augus rakt ārā un iestādīt jaunus, jo puves strauji izplatās. Mitrs, apmācies laiks ļoti veicina puvju attīstību. Tā nav viegla kultūra – to visiem saku.

Kaitēkļi. Var teikt, ka viršiem tādu nemaz nav. Ja dārzā dzīvo zemesvēzis, tad tas var bojāt saknes, dažreiz var gadīties, ka nelūgtais viesis jaunajiem stādiem tās nograuž pavisam. Tāpat jāseko, lai kurmis vai ūdensžurkas viršu dobē nesarok ejas, bet citi dārzu kaitnieki viršiem met līkumu.


Ligita Timma   •   FOTO: Āris Kundziņš

Skatīt oriģinālizdevumu:

 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB