Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai šogad plānojat stādīt dzīvžogu?

*Kas ir dzīvžogs? Skaties šeit!



Jau iestādīts
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 Fakss: 67904842 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Ievas Dārzs

Skatīt oriģinālizdevumu:


Dzīvžogs - skaists kā gleznas ietvars

Kolīdz atlaižas zeme un skaļāka kļūst putnu čivināšana, ikvienu, kam pieder kaut neliels stūrītis zemes, pārņem īsts sēšanas un stādīšanas neprāts. Un kā nu ne - sēklu un stādu piedāvājums dārzkopības veikalos un stādaudzētavās ir tik vilinošs un daudzveidīgs, ka spēj samulsināt pat pieredzējušu dārza darbu praktiķi. Ļaujoties impulsīvai vēlmei iegādāties visu, kas iepatīkas, var nākties piedzīvot smagu vilšanos, tāpēc pirms nopietniem darbiem nopietni jāizsver, ko, kā un kur stādīt. Tas svarīgi arī, ķeroties pie šajā sezonā tik aktuāla pasākuma kā dzīvžoga stādīšana. Pēc kādiem principiem vadīties dzīvžogu veidošanā, IEVA lūdza padomu kokaudzētavas "Baltezers" direktoram VARIM KAZAKAM.

Ar ko sākt?

Dzīvžogu stāda, lai tas priecētu acis ne tikai vienu sezonu, bet gan lai tas kalpotu ilgus gadus. Tā ierīkošana nav lēts prieks, tāpēc katram dārza īpašniekam vispirms jānoskaidro trīs būtiskas lietas:

  1. kādu funkciju dzīvžogs veiks;
  2. kāds ir tā vēlamais augstums;
  3. kādi augi piemēroti konkrētajiem augšanas apstākļiem?

Dzīvžogs var norobežot kādu dārza daļu, aizsegt pagalmu garāmgājēju skatieniem, pasargāt to no vēja vai putekļiem. Atkarībā no šīs noteiktās funkcijas dzīvžogus veido zemus (50 - 70 cm augstus), vidējus (1 - 1.50 m, varbūt līdz 2 m) un augstus (sākot no 2 m augstuma). Visiecienītākie ir dzīvžogi, kas sasniedz cilvēka acu līmeni, un parastā stādītāju vēlme ir - lai tas ātri sasniegtu šo augstumu. No mūžzaļajiem augiem šīm prasībām ideāli atbilst tūjas, no lapukokiem - vilkābeles, Kaukāza plūmes, tiesa, tās vairs nav tik populāras kā agrāk.

Izdarot izvēli, jāpatur prātā, ka labs rezultāts sasniedzams, stādot konkrētai videi un reģionam piemērotākos augus. Piemēram, rododendri neaugs smiltī, fizokarpu lapas būs skaistas un košas tikai tad, ja tie būs iedēstīti trūdvielām bagātā augsnē. Vieglām augsnēm no mūžzaļajiem augiem piemērotas ir kalnu priedes un kadiķi. Samērā pieticīgas ir spirejas (ļoti izturīga ir pelēkā spireja 'Grefsheim', kas iesaukta par Ziemeļu princesi). Ja iespējams ielabot augsnes virsējo slāni, var stādīt tūjas, taču jārēķinās arī, ka augsnes ielabošana dažkārt izmaksā daudz dārgāk nekā pašu stādījumu ierīkošana.

AKTUĀLI... Eiropā aizvien lielākā cieņā ir dzīvžogi, kuri nezaudē savu skaistumu ne ziemā, ne vasarā. Tieši tāpēc pēdējā laikā populāri ir grimoņi (labi padodas mitrākās vietās), kas vasarā priecē ar košām lapām, bet ziemā - ar krāsainiem dzinumiem.

Zaļi gan ziemu, gan vasaru

(Skujkoki, bukši, mūžzaļie rododendri)
Visbiežāk no mūžzaļajiem dzīvžogiem tiek izmantoti kadiķi un tūjas. Tās var būt gan lodveida (50 - 60 cm augstas ir tūjas 'Salaspils', izmantojamas zemu dzīvžogu veidošanai; ar spilgti zaļu lapojumu - pusmetru augstā 'Danica'), gan olveida (augstiem dzīvžogiem izmantojamās 'Wagnerii', kas var sasniegt līdz 3.5 m augstumu). Verikālo formu tūjas stāda vidējiem un augstiem dzīvžogiem. Ātraudzīga ir 'Boothii' šķirne ar skaistu, kolonnveida formu; ideāla cirpšanai, labi atjaunojas - 'Holmstrup', no kuras, ja vēlas, var izveidot precīzu četrstūra vai trapeces formas dzīvžogu. Pieticīgāka par tūjām augšanas apstākļu ziņā ir parastā kadiķa forma 'Suecica', kas veido blīvu, līdzenu dzīvžogu un necieš no saules apdegumiem. Labi vējlauži ir egļu dzīvžogi, kuriem izmanto gan Kanādas, gan parastās egles. Sausās, smilšainās vietās, kur grūti ielabot augsni, stāda kalnu priedes, kas ir vienas no izturīgākajiem augiem.

IEVĒRO!  Uzskats, ka visi mūžzaļie augi pavasaros cieš no saules apdegumiem, ir aplams. Ja augšanas sezonas laikā augi saņem pietiekamu mitruma daudzumu, tie neapdeg pat spēcīgā saulē.

VASARZAĻIE augi

Skaisti ziedoši krūmi ir daudzveidīgās spirejas, ko izmanto gan zemajiem, gan vidējiem dzīvžogiem. Ne visas spirejas zied vienlaikus: Niponas spireja 'Snowmound' zied jūnijā, jūlijā; Japānas spirejas - pārsvarā jūlijā, augustā, ja ziedus apgriež - vēl pat septembrī, bet visagrākā ir pelēkā spireja 'Grefsheim', kas zied maija sākumā. Kombinējot dažādas šķirnes, var panākt, ka dzīvžogs zied no maija līdz pat rudens salnām. Vairākas spireju šķirnes var palepoties arī ar košu lapojumu. 'Gold Mound' un 'Goldflame' ir dzeltenīgas lapas ar sarkanīgu toni. Pavisam interesantas pārmaiņas visas sezonas garumā pārdzīvo 'Arnold' šķirnes spirejas: pavasarī tām ir sarkanas lapiņas, vasarā - zaļas, bet rudenī - atkal sarkanas. Spirejām var būt arī atšķirīga lapu forma, piemēram, Japānas spireju šķirnei 'Crispa' tās ir šķeltas.

Ziedošu dzīvžogu veido arī klinšrozītes, kas priecē ar dzelteniem, baltiem un rozā ziediem no jūnija vidus līdz pat salnām.

Tiem, kuriem patīk perfekta kārtība un rūpīgi apcirpti dzīvžogi, piemērota Alpu jāņoga jeb alpīnā vērene (īpaši šķirne 'Schmidt') un parastā ligustra šķirne 'Atrovirens', kuru augstums sasniedz divus metrus, tāpēc tās piemērotas vidējiem dzīvžogiem.

Vidēji augstiem dzīvžogiem stāda arī bārbeles. Viena no populārākajām ir Tunberga bārbeļu šķirne 'Atropurpurea', kas īpaši izceļas ar skaistām sarkanām lapām. Šauru dzīvžogu var izveidot, stādot bārbeles šķirni 'Erecta', kam raksturīgi stāvi zari, bez tam šīs šķirnes bārbeļu lapas rudenī ietonējas oranžas. Ja nepieciešams augsts dzīvžogs, bet vilkābeles un Kaukāza plūmes liekas par vienkāršu, var stādīt ceriņus, filadelfus (jasmīnus) un grimoņus. Pēdējie var palepoties ar vairākām ārkārtīgi skaistām raiblapu šķirnēm ('Aurea', 'Elegantissima', 'Aureavariegata'). Ļoti spilgts lapojums ir arī fizokarpiem ('Diabolo', 'Dart's Gold').

1. Kad vislabāk stādīt dzīvžogu?

Cilvēki mēdz domāt, ka vislabāk dzīvžogus stādīt pavasarī, taču to var darīt gan pavasarī, gan vasarā, gan rudenī, - viss atkarīgs no stādmateriāla. Konteineros audzētus augus, kuriem ir ļoti laba sakņu sistēma (to netraumē arī stādot), nav jābaidās stādīt pat karstā jūlija saulē. Ja iecerēts stādīt lapukokus, kas nav audzēti konteineros, to vislabāk ieplānot pavasarī līdz lapu plaukšanai (šogad tas varētu būt apmēram līdz 20. maijam), bet skujkokus - līdz maija beigām, jūnija sākumam.

2. Vai var stādīt dzīvžogu pie paša žoga, ja mājās ir suns?

Ja mājā ir suns, labāk starp žogu un dzīvžogu atstāt vietu takai. Lielam sunim nepieciešama lielāka, vismaz 70 cm plata taka, mazākam - ap 50 cm plata. Lai neciestu dzīvžogs, to var stādīt arī ārpus sētas: pirmie zariņi izaug cauri žogam un to notušē, un suns šādu dzīvžogu neapskādēs. Tiesa, redzēt, kas notiek uz ielas, suns nevarēs.
Starp citu, cieši līdzās žogam nevajadzētu stādīt dzīvžogu arī tad, ja žogs ir blīvs, - tad augi cietīs no gaismas trūkuma.

3. Vai dzīvžogos var kombinēt dažādus augus?

Kombinējot dažādus augus, var spēlēties ar dažādām krāsām, pagarināt dzīvžoga ziedēšanas laiku, veidot stādījumus vairākos stāvos. Interesantu salikumu veido augumā lielākie grimoņi un spirejas.

4. Ko stādīt, ja dzīvžogam atvēlēta ļoti šaura zemes strēmele?

Ja vietas nav daudz, izvēlas augus, kas veido stāvus zarus un ko var ierobežot ar cirpšanu. No skābāržiem veidots dzīvžogs var būt pat 20 cm šaurs, taču Latvijā skābāržus īpaši plaši neizmanto. Labi cirpšanai padodas (un ir vidēji ātraudzīgi) Alpu jāņogas un ligustri - no šiem augiem viegli izveidot jebkuras formas dzīvžogu. Ļoti šauru dzīvžogu var izveidot, stādot parastā kadiķa formu 'Stricta'.


5. Kuri dzīvžogi aizņem visvairāk vietas?

Dzīvžoga platumu ierobežo ar cirpšanu, bet, ja vietas daudz, var ļaut krūmiem augt brīvi. Platākie dzīvžogi būs pusotra līdz trīs metru plati: spirejas izaug 1.2 - 1.5 m platas, grimoņi, ja tos neapcērp, - līdz pat trim metriem. Interesanti izskatās lodveida tūjas - cik augstas, tik arī platas (tūja 'Globosa').

6. Vai, taupot vietu, blakus dzīvžogam var stādīt citus augus?

Lapukoki to pacieš, bet skujeņiem gan nevajadzētu tuvu stādīt puķes, - tās var izrādīties agresīvākas. Īpaši var ciest eglītes ar maigākām skujām. Tiesa, iespējams kombinēt skujkoku dzīvžogu ar pavasara sīpolpuķēm vai lilijām.

7. Kāds dzīvžogs prasa visvairāk kopšanas, kāds - vismazāk?

Vismazāk darba ir ar kompaktu formu veidojošiem augiem (piemēram, lodveida tūjām), visvairāk - ar ātraudzīgajiem (Kaukāza plūmes, vilkābeles), jo tie regulāri jāpielīdzina, lai stādījums būtu pietiekami blīvs. Svarīgi ir nenokavēt īsto cirpšanas laiku, jo ne visi augi, ja pāraug, ir atjaunojami. Šajā ziņā viegli ir ar Alpu jāņogu un ligustru dzīvžogiem: ja gadījies nokavēt pirmo apgriešanu, to var veikt vēlāk, nocērpot augus gandrīz trešdaļu, un tie atjaunosies no pašas apakšas.

 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB