Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai šogad plānojat stādīt dzīvžogu?

*Kas ir dzīvžogs? Skaties šeit!



Jau iestādīts
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 Fakss: 67904842 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Ievas Dārzs / 2002.g. pavasaris

Skatīt oriģinālizdevumu:


Žogs bez nevienas naglas -

DZĪVŽOGS

Teksts un Foto Irīna Korņiļjeva

Skaists dzīvžogs, kas ieskauj pagalmu, gluži kā ietvars gleznu, netop vienā sezonā, taču nav arī neaizsniedzams sapnis: daudzveidīgais augu piedāvājums ļauj atrast piemērotu variantu ikvienam dārzam un dārzkopim. Atkarībā no tā vai dzīvžogs nepieciešams funkcionālo zonu nodalīšanai vai pagalma norobežošanai no ielas, tas var būt augsts (virs diviem metriem), vidējs (augstums no 1,50-2 m) vai zems (līdz metram).

Konsultē kokaudzētavas "Baltezers"
direktors VARIS KAZAKS.


Pavasarī augu vairākums stādu izskatās vienādi necili un ka ne visās pārdošanas vietās pieejami katalogi, kuros iespējams aplūkot, kādi izskatās nolūkotie augi, kad izaugs un sazaļos. Viens no augiem, kas vienlīdz labi izskatās gan ar lapām, gan bez, ir grimonis.

Vidējie dzīvžogi

Visiecienītākie ir VIDĒJIE dzīvžogi, ko veido gan no brīvi augošiem, gan no cērpamiem krūmiem. Ļoti akurātu dzīvžogu iegūst, stādot ligustrus un Alpu vērenes - šiem krūmiem ir blīvs lapojums līdz pat zemei. Vilkābeles veido blīvu, ērkšķainu un necaurejamu dzīvžogu. Ērkšķi ir arī bārbelēm - gan parastajām, gan Tunberga bārbelēm, un krāšņākās ir šķirnes ar sarkanām lapām. Ar lapu košumu dižojas fizokarpi: šķirnei 'Diabolo' tās ir tumši sarkanas, gandrīz sarkanmelnas, bet 'Darts Gold' - dzeltenas. Fizokarpi izaug vidēji līdz metram septiņdesmit, tiem ir diezgan stāvi zari, un tos viegli kopt. Dzīvžogu, kas piesaista skatienu gan ziemā, gan vasarā, veido no grimoņiem ar krāsainajiem stumbriem - spilgti dzeltenzaļiem vai sarkaniem, atkarībā no šķirnes to lapojums mēdz būt gan spilgti zaļš, gan baltraibs. Ziedošu dzīvžogu veidošanai izmanto daudzveidīgās spirejas - pelēko, Vanhuta, Japānas, Niponas - un klinšrozīšu jeb čužu augstākās šķirnes, piemēram, 'Goldfinger', kas bagātīgi raisa ziedus no jūnija vidus līdz oktobrim. Ziedošs būs arī brīvi augošu jasmīnu (filadelfu) un ceriņu dzīvžogs, taču šo krūmu mīnuss ir platais vainags. Ja to ierobežo cērpot, krūmi nezied. Dažādu krāsu ziedi (no krēmkrāsas līdz spilgti sarkanīgiem) ir kliņģerīšu rododendriem, kas bagātīgāk ziedēs un rudenī košāk iekrāsos lapas, ja būs iestādīti saulainā vietā. Vidējiem dzīvžogiem joprojām stāda arī kādreiz ļoti iecienītās klintenes un Kaukāza plūmes - pēdējās gan mazāk, galvenokārt sarkano formu 'Spīdola', jo apkopt un nepieciešamības gadījumā atjaunot plūmju stadījumus ir samērā grūti. Prasmīgi cērpot, ļoti šauru un līdz pat diviem metriem augstu dzīvžogu ar lapojumu līdz zemei var izveidot no agrāk maz izmantotajiem skābaržiem. Aizvien lielāku popularitāti iekaro mūžzaļie dzīvžogi. Pieprasītākās no mūžzaļajiem augiem ir tūjas - diezgan pieticīgas augšanas apstākļu ziņā un izturīgas pret apsalšanu. 'Boothii' šķirnes tūjas, kas veido skaistu skujojumu līdz zemei, var izaugt līdz pat piecu metru augstumam, taču, ja veido vidēju dzīvžogu, tūju augstumu var regulēt cērpot. Tūjas 'Holmstrup' raksturo īpaši blīvs zarojums, bet 'Wagneriana' - olveida formas tūja ar skaistu blīvu lapojumu līdz pašai apakšai - ir viegli kopjama. Augumā līdz pusotram metram izaug tūju 'Globosa' forma - dzīvžogu no tām var veidot bez cirpšanas, taču jārēķinās, ka no šīm tūjām veidotā dzīvžoga platums būs ap pusotra metra. Ja dzīvžogam atvēlēta šaurāka vieta, labāk izmantot tūju vertikālās formas, piemēram, 'Columna'.

Mazie dzīvžogi

MAZOS dzīvžogus parasti veido kapu stādījumos un pagalmos saimniecisko daļu vai zālienu norobežošanai. No mūžzaļajiem augiem šādiem dzīvžogiem var izmantot vismaz trīs tūju šķirnes - 'Danica', 'Salaspils' (līdz 60-70 cm diametrā) un 'Dumosa'. Ja ir iespēja labi sagatavot augsni (ar augstu kūdras saturu) un nodrošināt kopšanu, var stādīt pundurrododendrus. lelabotā augsnē labi padosies arī īves un mūžzaļie bukši (tiem nepieciešama ēnaina vai daļēji noēnota vieta), no kuriem veido gan noapaļotu, gan stūrainu formu dzīvžogus. Dažreiz zemiem stādījumiem izmanto eglīšu pundurformas un kadiķus. Bagātīgi ziedošu dzīvžogu ar dažādu krāsu lapām veidos Japānas spirejas, kas zied vidēji divus mēnešus. Īpaši krāšņas ir šķirnes 'Little Princess' un 'Golden Princess', savukārt 'Shirobana' iekarojusi popularitāti ar divkrāsu ziediem - rozā un baltiem. Bērzlapu spireja 'Tor', kas izaug līdz 80 cm augstumam, ir viena no pieticīgākajām un sausumizturīgākajām šo augu grupā. Līdz pat pirmajiem sniegiem zied klinšrozītes. Mazajiem dzīvžogiem izmanto to zemās šķirnes ar dažādu krāsu - baltiem, rozā, dzelteniem, oranžiem, sarkaniem - ziediem: 'Golden Star' , 'Red Ace', 'Jolina', 'Abbotswood'. Jaunums ir zemās forsītijas (1-1,10 m) ar smalkiem, samērā stāviem zariem, ko var viegli apcirpt, veidojot vēlamo dzīvžoga formu. Šīs forsītijas zied aprīļa beigās, maija sākumā sīkiem dzelteniem ziediem.

Augstie dzīvžogi

AUGSTU dzīvžogu veidošanai izmanto brīvi augošas vilkābeles, Kaukāza plūmes, jasmīnus, ceriņus, karagānas (tās var stādīt arī vidēja augstuma dzīvžogiem). Lielākā daļa šo augu ir ātraudzīgi un nav prasīgi. Augstu dzīvžogu var izveidot no liepām, krastu kļavām, kā arī grimoņiem, kas necirpti izaug līdz trīs metru augstumam. Ja vēlas augu gadu zaļojošu dzīvžogu, var izvēlēties augstās tūju šķirnes vai egles - Kanādas, asās, Serbijas - vai Kanādas hemlokegles.

IEVĒRO!
legādājamā stāda augstums centimetros nav svarīgākais izvēles kritērijs. Lielāka nozīme ir labi izveidotai saņu sistēmai - ja tāda būs, attiecīgi kopts, stāds ātri sasniegs vēlamo augstumu.

Vēlos kaut ko tā-ā-ādu...

Ja gribas kaut ko skaistāku un interesantāku par Kaukāza plūmēm un vilkābelēm, var veidot dzīvžogu no dažādiem materiāliem, īpaši skaisti tajā izskatīsies brīvi augoši krūmi. Kādu augu atstāj kā dominējošu un papildina ar dažādām krāsām, piemēram, kādu no jaunākajām bārbeļu šķirnēm ar košām lapām. Šāds dzīvžogs izcelsies, ja dārzā un pagalmā nebūs pārāk daudz citu krāsainu akcentu. Vislabāk no dažādiem augiem veidots stādījums harmonēs ar vienlaidus zālienu.

Biežākās kļūdas dzīvžogu veidošanā

Augus iestāda nesagatavotā, neielabotā augsnē.

Ja augsni nav iespējams ielabot un stādījumus nav iespējams regulāri laistīt, dzīvžogam jāizvēlas mazāk prasīgi augi - kadiķi, kalnu priedes, karagānas, pelēkās spirejas 'Grefsheim'.

Vēloties sasniegt lielāku dzīvžoga augstumu, krūmus neapcērp, līdz ar to tiem veidojas skraja apakšējā daļa un atkailinās stumbri.

Jāievēro: lai izveidotu blīvu dzīvžogu, gadā tam ļauj pieaugt vidēji par 30-40 cm, lēnāk augošu krūmu šķirnēm - par 20-30 cm, tāpēc lielāko daļu augu sezonas laikā divas reizes apgriež. Ātraudzīgākie ir vilkābeļu, Kaukāza plūmju un kārklu dzīvžogi, ātri aug arī vertikālās tūju šķirnes.

Augus iestāda, bet aizmirst barot - laistīt un mēslot.

Konteineraugus pirmoreiz mēslot nepieciešams pēc stādīšanas, vispirms augsni bagātīgi salaistot, bet kailsakņu stādus - ne ātrāk kā divas nedēļas pēc stādīšanas.

 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB