Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai piedalīsies Atvērtajās Durvju Dienās
5. un 6. Augustā?

Lai uzzinātu vairāk, spied šeit.

Jā, piedalos katru gadu.
Jā, piedalīšos pirmoreiz.
Nē. Vēlos, bet netieku.
Nē. Neinteresē.
Kas tās tādas?
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Ievas Dārzs - Aprīlis 2016

Skatīt oriģinālizdevumu:

Košais paklājiņš – Ērikas

Gluži kā svaigi aprīļa pilieni spilgtajā pavasara saulē
tūlīt sāks priecēt ērikas – gan šķirnes ar košiem
ziediem, gan ar spirgtu, mūžzaļu lapojumu.

Ēriku dzimtas augi

Lai gan nereti ērikas dēvē par viršaugiem, un tas nebūt nav nepareizi, gan ērikas, gan virši pieder pie ēriku dzimtas (Ericaceae). Vēl šajā dzimtā ir tādi jauki, visiem zināmi purva augi kā dzērvenes, mellenes, zilenes, brūklenes, vaivariņi, miltenes un mazāk zināmās andromedas, grīņu sārtenes, vistenes, dabēcijas, brukentālijas.

Ērikas ir nelieli pundurkrūmi ar mūžzaļu lapojumu, tām raksturīgas sīkas un plānas adatveida lapas dažādos zaļos toņos un mazi zvanveida ziediņi dažādās krāsās – no baltas līdz purpursarkanai. Vasaras sezonā ērikas izveido ziedpumpurus nākamajam pavasarim, un ziedus bagātīgi raisa no aprīļa sākuma līdz maija vidum – atkarībā no šķirnes un katra pavasara laikapstākļiem. Siltās ziemās nereti mēdz uzziedēt arī decembrī vai janvārī.

Ērikas ir samērā ilgmūžīgas, labos apstākļos tās var augt 15–20 gadus. Kad stādi tikko iestādīti, sākumā tie vairāk atgādina pudurīti, bet ar laiku, ja līdzās sastādītas vairākas ērikas, tās veido glītu zemsedzi, itin kā saaugot kopā vienotā klājienā. Jāņem vērā, ka optimālais attālums stādīšanai ir 30 centimetri stādam no stāda – tiesa, jāskatās arī, kāds ir stāds, lielākus var likt vēl tālāk citu no cita.

Augsne un audzēšana

Virši ir izteikti saulmīļi, bet par ērikām varētu sacīt, ka saule tām patīk, tomēr nekas nav pretim augt arī pusēnā. Pilnīgā ēnā gan ērikas labāk nestādīt, jo tad tās vairāk stīdzēs.

Visiem viršaugiem pirms stādīšanas apmēram divu lāpstu dziļumā ieteicams ielabot augsni, iejaucot arī kūdru un smalkās frakcijas priežu mizu mulču. Protams, arī uz dobes virsmas mulča lieti noderēs, taču svarīgi to vispirms iestrādāt augsnē, lai saknēm būtu vairāk gaisa. Ērikām nepieciešama labi drenēta un irdena augsne, tām nepatīk stāvošs mitrums un arī pārlieku sablīvēta augsne. Tiesa, pietiekams mitrums tām ir vajadzīgs, taču pārāk slapjš nepatiks ne ērikām, ne viršiem. Sausā laikā stādījumi noteikti jālaista.

Ērikām nepieciešama augsne ar skābu reakciju, ap pH 4,5. Tāda pati augsne piemērota arī citiem viršaugiem, skujkokiem, hortenzijām un rododendriem, tāpēc šie augi veiksmīgi stādāmi vienkopus.

Viršaugu dobe – no pavasara līdz rudenim

Ja patīk viršaugi, var veidot dobi, kurā no pavasara līdz pat rudenim priecēs dažādi ēriku dzimtas augi ar atšķirīgiem ziedēšanas laikiem. Pirmās jau aprīļa sākumā ziedēs ērikas, tad apmēram maija sākumā andromedas (tām ir interesants, pelēcīgi zaļgans lapojums), pēc tam miltenāji un brūklenes, vēlāk maijā arī vistenes. Vasaras vidū ziedēs dabēcijas, skaista ir, piemēram, šķirne ‘Cinderelle’ (diemžēl dabēcijas ir diezgan sala neizturīgas), jūnija beigās un jūlijā – smaillapu brukentālijas (tās pavairo tikai AS Latvijas valsts meži kokaudzētavā Kalsnava), jūlija vidū – grīņu sārtenes, bet rudens pusē – virši.

Tā kā ērikas zied zemsedzes līmenī, dārza kompozīcija tikai iegūs, ja arī augstākā līmenī būs līdzīgas krāsu gammas, piemēram, sarkanīgo vai violeto toņu ērikām saskanīgi kaimiņi būs agri ziedošie Daurijas vai Sihotīnas rododendri.

Mēslo pavasarī

Sezonai sākoties, ērikām jādod granulētais, kompleksais skuju kokaugiem paredzētais mēslojums – to iestrādā pavasarī, kad jau iesilis, un šis mēslojums lēnām iedarbosies visu sezonu. Ja nepieciešams, vasarā ap Jāņiem var mēslot arī ar šķidro mēslojumu, jo šajā laikā ērikas ierieš ziepumpurus nākamā gada ziedēšanai.

Noderīgi padomi

Ērikas ieteicams iegādāties kokaudzētavās – pavairošana pašu spēkiem vienkāršamdārzniekam īsti nesanāks, jo ērikas pavairo ar spraudeņiem un tas nepavisam nav vienkārši.

Atšķirībā no viršiem, kurus noteikti ieteicams regulāri apgriezt, ērikas nav jāapgriež. Vienīgi, kad tās noziedējušas, stādījumus var mazliet piefrizēt, ja nu kāds dzinums aizstiepies ne tur, kur paredzēts.

Ja pēc ziemas redzams, ka ēriku lapojums virspusē nobrūnējis, visdrīzāk augi ir apsaluši. Savukārt, ja brūns, nokaltis ir tikai kāds zariņš, ticamāk, tas cietis no mehāniska bojājuma, piemēram, bijis piespiests zem sniega. Tad bojātais dzinums vienkārši jāizgriež. Suņu saimniekiem jāzina, ka viņu mīluļiem, iespējams, ļoti gribēsies iegulties ērikās un viršos!

Rudenī un ziemā, ja gaidāms kailsals, viršaugiem ieteicams uzsegt kādu egļu skuju vai biezāku mulčas kārtu.

Pārbaudītas šķirnes

Ēriku šķirnēm ar baltiem ziediem vairāk raksturīgi košāki, dzeltenzaļi lapojuma toņi, savukārt šķirnēm ar rozīgiem ziediem ir tumšāk zaļš lapojums, bet ērikām ar tumšiem ziediem lapojums parasti ir izteikti zaļš.

Sārtās ērikas (Erica carnea) šķirnes

  • ‘Eva’ ar koši rozā ziediem.
  • ‘Vivellii’ ar tumši violetsarkaniem ziediem.
  • ‘Nathalie’ arsarkani violetiem ziediem.
  • ‘Springwood White’, ‘Winter Snow’, ‘Alba’ – ar baltiem ziediem.
  • ‘Golden Starlet’ ar baltiem ziediem un ļoti spilgtu dzeltenzaļu lapojumu, kas ir košs gan vēlu rudenī, gan agri pavasarī.

Erica x darlyensis ‘Kramer’s Rote’ ir ļoti izturīgs krustojums ar rubīnsarkaniem ziediem.

Ideja

Ja patīk dzeltenīgs lapojums, līdzās ērikām var iestādīt vistenes (Empetrum nigrum) – piemēram, šķirnēm ‘Zitronella’ vai ‘Bernstein’ ziemā lapojums ir vairāk oranžīgs, bet pavasarī kļūst dzeltenāks. Vistenes ir ļoti izturīgas, salcietīgas un arī samērā pieticīgas – tās, tāpat kā brūklenes, var stādīt vietās, kur nekas cits negrib augt, piemēram, priežu tuvumā, kur līdzās augošās priedes paņem visu mitrumu un barības vielas sev.


Ilze Klapere  •  FOTO - no Kokaudzētavas Baltezers arhīva


Skatīt oriģinālizdevumu:

 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB