Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai piedalīsies Atvērtajās Durvju Dienās
5. un 6. Augustā?

Lai uzzinātu vairāk, spied šeit.

Jā, piedalos katru gadu.
Jā, piedalīšos pirmoreiz.
Nē. Vēlos, bet netieku.
Nē. Neinteresē.
Kas tās tādas?
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Ievas Dārzs - Augusts 2012

Skatīt oriģinālizdevumu:


Īsam pavasara brīdim ir ceriņi un rododendri. Toties garai vasarai starp jūliju un septembri, kad citu ziedošu krūmu dārzā nav, - hortenzijas. Tikpat krāšņas.

Var izvēlēties gan pēc auguma, gan ziedkopas, gan ziediņu formas, gan krāsas ... Galvenais, lai izvēlētā šķirne būtu salcietīga un piemērota audzēšanai Latvijā. Pērnajā ziemā gan nedaudz apsala arī tās, kas citugad pārziemoja labi. Tas gan nebija aukstās ziemas dēļ, bet tāpēc, ka līdz pat janvārim ieilga siltais rudens un tam sekoja krass temperatūras pazeminājums. Tieši tajā laikā, kad dažas hortenzijas jau domāja, ka tūdaļ būs pavasaris, un sāka ieriest pumpurus. Un pumpuri, protams, apsala.

Kas vajadzīgs hortenzijām.
Vieta. Pati labākā vieta hortenziju stādīšanai ir pusēnā, kur tās apspīd rīta un vakara saule, bet no pašas karstākās pusdienlaika saules nedaudz sargā kāda koka vai nama ēna. Tad tās labi jūtas, un lapas nepārkarst. Hortenzijas itin labi pacieš arī augšanu ēnā, taču tad tās pieticīgāk zied. Krūmi ēnā veidojas skrajāki, un arī ziedu vāles nav tik blīvas kā saulainākā vietā augušajām. Baltezerā hortenzijas iestādītas arī zem priedēm - t. i., nevis zem vienas vientuļas priedes, bet koptā priežu audzē līdzās rododendriem. Un redzams, ka zem priedēm hortenzijas tomēr nedaudz stīdzē krūmi nav tik kupli un krāšņi kā klajākā vietā. Dienvidu saulē ziedu laikā hortenzijas patērē tik daudz ūdens, ka saimnieks ne vienmēr gatavs to sagādāt. Jāņem vērā, ka daudzas hortenzijas ir lieli krūmi, kas ātri aug un bagātīgi zied. Vajag tām atvēlēt pietiekami lielu telpu - lai viņas var savu skaistumu parādīt -, nevis nostumt kaut kur dārza dziļumā. Ja ir lielāka telpa, piemēram, lauku sētā, hortenzijas ļoti labi var kombinēt grupās. Lielāka un mazāka auguma, ar dažādām krāsām, ziedēšanas laiku un ziedkopu formām. Piemēram, aizmugurē 'Limelight', kam ir vertikāls zarojums, priekšā nokarenās ar rozīgu tonīti, piemēram, 'Pinky Winky', 'Vanille Fraise'.

Augsne.
Hortenzijas ir prasīgi krūmi. Tām vajadzīga laba, ar trūdzemi bagāta vieta. Vidēji skāba - pH līmenim jābūt ap 5,6-5,8. Tās, protams, pacietīs ari sārmainu vidi. Taču vāji skābā augsnē būs košāka un intensīvāka ziedu krāsa. Tā kā krūmi izaug diezgan lieli, augsne jāielabo padziļi. Trūcīgās smilts augsnēs ziedu vāles veidojas daudz mazākas un neizskatās tik efektīgi. Stādāmajā bedrē liek sadalījušos kūtsmēslus, labu kompostu un piejauc skābu (nevis neitralizētu!) kūdru - lai būtu vāji skāba augsne. Audzēšanai var izmantot ari substrātu, kas paredzēts rododendru un krūmmelleņu audzēšanai. Stādot augsne jāielabo vismaz 40-50 centimetru dziļumā. Krūms tomēr aug diezgan liels - līdz 2 metriem un vēlāk būs grūti zemi bagātināt, tāpēc vērts sataisīt labu augsni un piepildīt ar to lielāku bedri, jo tad efekts būs ilgākam laikam.

Mēslojums.
Mēslojuma ziņā hortenzijas ir krietni prasīgākas, piemēram, par rododendriem, un vispār tas ir viens no ēdelīgākajiem košumkrūmiem. Tā kā ziedu bagātība ir tik liela, vajadzīgs arī bagātigs mēslojums, lai tos izaudzētu. Taču nedrīkst pārsālīt ar slāpekļa mēslojumu. Hortenzijām vajadzīgs kompleksais mēslojums, kas satur visus mikroelementus. Tieši mikro elementiem ir pati svarīgākā nozīme, lai ziedi būtu kvalitativāki. Šķirnēm, kurām gribas paspilgtināt zilo ziedu krāsu, līdztekus mēslojumam augsnei vēl jāpievieno alumīnija sulfāts. Komplekso mēslojumu iestrādā zemē pavasarī, aprīlī. Droši var likt kaut 30 gramu uz kvadrātmetru, lielākam krūmam - pat 40 gramu, lai pietiktu barības vielu. Ar pavasara mēslojumu pietiek visam gadam. Ziedēšanas laikā un rudenī mēslot nevajag.

Mitrums.
Hortenzijām vajadzīgs daudz mitruma, jo sevišķi ziedēšanas laikā. Stādot saulainākā vietā, noteikti jāgādā par laistīšanas iespēju.
 
Apgriešana.
Kokveida un skarainās hortenzijas apgriež pavasarī - aprīlī pirms lapu plaukšanas, jo tām ziedpumpuri neieriešas iepriekšējā gadā, bet gan veidojas uz jaunajiem šāgada dzinumiem. Savukārt liellapu un robainajām hortenzijām ziedi veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem, tāpēc tās apgriež pēc ziedēšanas, lai pagūst izveidoties jaunie dzinumi. Kokveida hortenzijas pavasarī var atsēdināt krietni zemu, tad krūms aug spēcīgāks un blīvāks. Skarainajām var izgriezt liekos smalkākos zariņus. Ja krūmam ir daudz smalko zariņu, tas daudz spēka tērē lapām. Pats krūms gan izskatās glīts, bet ziedu čemuri ir mazāki. Izretinātam krūmam neveidosies tik daudz ziedu vāļu, toties tās būs milzigas un efektīgas. Taču arī tad, ja neapgriezīs nemaz, hortenzijas tik un tā ziedēs.

'Anabelle' - kokveida hortenzija (Hydrangea arborescens). Krūms izaug pusotra metra augsts un plats. Uzzied viens no pirmajiem - jūlija sākumā - un zied ilgāk nekā līdzīgā vecākā šķirne 'Grandiflora'. Krēmbalti, lieli ziedi. Ziedu skaras sakārtotas pusapaļos vairogos.

'Kyushu' - skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata). Krūms var izaugt pat 3 metrus augsts. Zied no jūlija līdz septembrim. Interesantas formas ziedkopa un ziedi - apkārt nedaudzi lielāki neauglīgie ziedi, daudz sīko ziediņu. Kad beidz ziedēt - aptuveni pusotru mēnesi pēc uzziedēšanas, baltās ziedlapiņas birst un klāj zemi kā sniegs.

'Limelight' - skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata). Krūms var izaugt pat 3 metrus augsts. Taisni, spēcigi zari. Zied jūlijā un augustā. Ziedi maina krāsu - sākumā tie ir zaļqanbalti, vēlāk kļūst krēmbalti un ziedēšanas beigās viegli rozīgi. Eleganta, liela ziedu vāle.

'Pinky Winky' - skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata). Krūms 1,5-2 metrus augsts. Šķirne ievērojama ar to, ka ziedu skaras ir loti lielas - pat 30-40 centimetru garas. Turklāt sākumā ziedi ir balti, bet pamazām iekrāsojas vispirms rozā, bet rudenī jau var kļūt pat tumši sarkani, ja krūms audzis saulainā vietā. Košās ziedkopas rudenī var griezt un izmantot sauso ziedu kompozīcijās.

'Phantom' - skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata). Augstums 1,5-2 metri Noapaļots vainags. Šo hortenziju var izveidot arī kociņa formā. Ļoti lieli ziedi, vislielākie no visām skaraino hortenziju šķirnēm, sakārtoti līdz 25 centimetru garā skarā, sākumā krēmbalti, tad kļūst balti, bet vēlāk iekrāsojas viegli, viegli rozīgā tonī. Ziedu krāsas intensitāte atkarīga no augsnes skābuma - jo skābāka augsne, jo košāki ziedi. Ziedlapiņas ziedā izkārtotas skrajāk nekā citām hortenzijām. Varis: "Un cilvēki, kam patīk, to ievēro. Man personīgi arī šī šķirne ļoti patīk."

'Vanille Fraise' - skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata). Augstums 1,5-2 metri. Šķirne - delikatese. Izskatās kā vaniļas saldējums - ar skaistiem krēmbaltiem ziediem, kas pamazām sārtojas. Tās augums ir iespaidīgs - apmēram divi metri un zari ļoti liecas uz zemi, tāpēc krūms mazākam dārzam ir par plašu. Selekcionāri cenšas izaudzēt līdzīgas šķirnes ar mazāk lokaniem zariem. Tāda ir, piemēram, 'Sandy Fraise', kurai arī ir līdzīgs rozīgs pēctonis - nu gluži kā debesmanna.

'Blue Bird' - robainā jeb zāģzoblapu hortenzija (Hydrangea serrata). Lai gan tās nosaukums ir zilais putns, zila tā nemaz neizskatās. Zilāku ziedu toni var iegūt, ja augsnei pievieno alumīnija sulfātu. Šīs sugas hortenzijas var mazāk ziedēt pēc aukstām ziemām. Ziedi veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem. Ja dzinumi ziemā apsaluši, ziedi būs tikai uz tiem, kas atradās zem sniega. Lai kaut nedaudz pasargātu, krūmu pa ziemu var iepakot niedru kārtā, egļu zaros vai citā gaisu caurlaidigā materiālā. Nav jāapgriež, var izgriezt tikai vecos ziedus un sausos, sīkos zariņus.

'Pink Diamond' - skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata). Krūms paliels, var izaugt pat 3 metrus augsts, bagātigi ziedošs. Vērts apskatīt tuvplānā, jo pēc ziedēšanas uz ziedlapiņām parādās mazi rozā punktiņi - kā dimantiņi. No šīs īpatnības radies arī šķirnes nosaukums.

'Unique' - skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata). Augstums 1,5-2 metri. Sķirne ar ļoti lieliem, krēmbaltiem ziediem, kas vēlāk iekrāsojas rozā, Smalka šķirne, kas ēnā īsti labi neizceļas un savas labākās īpašības parāda mazliet saulainākā vietā. Zied no jūlija līdz septembrim.

Vīteņhortenzija (Hydrangea petiolaris) Var izaugt pat desmit un vairāk metru gara. Nav vajadzīgi speciāli balsti. Pati ar saviem piesūcekņu dzinumiem tā pieķeras un turas pie augoša koka vai ēkas sienas. Vienalga, vai siena ir koka vai mūra. Dažkārt cilvēki baidās, ka tā varētu sabojāt sienu, taču tā nav. Pat pēc lietus zem lapām ir sauss, un ar piesūceknīšiem tā tikai pieturas pie mājas sienas, bet neieaug tajā. Vīteņhortenziju ieteicams stādīt pie mājas ziemeļu sienas - tā,

lai sakņu sistēma tiktu pieēnota, bet auga augšējā daļa atrastos gaismā. Savukārt, ja stāda pie augoša koka, tad pie tāda, kuram ir dziļa sakņu sistēma, - lai tā nekonkurētu ar hortenziju. Redzēts, ka vītenis ļoti labi aug un jūtas zem ozoliem, melnalkšņiem, lapeglēm, arī priedēm. Savukārt bērzi un liepas tam ir nepiemērota sabiedrība, tāpat kā visām citām hortenzijām un visiem košumkrūmiem, jo šie koki savtīgi savāc visas barības vielas sev. Lai vīteņhortenzija augtu krāšņa, tai vajadzīga bagāta augsne. Tad tā vienā gadā izaugs pat par pusmetru vai metru lielāka un bagātīgi ziedēs. Ziedi sakārtoti lielās, plakanās ziedkopās, kam centrā ir mazie, auglīgie ziediņi, bet gar malām lielie, sterilie. Tās glīti izskatās pat ziemā, kad jau nobrūnējušas. Nabadzigā augsnē vīteņhortenzija arī augs un ziedēs daudz pieticīgāk.

 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB