Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai piedalīsies Atvērtajās Durvju Dienās
5. un 6. Augustā?

Lai uzzinātu vairāk, spied šeit.

Jā, piedalos katru gadu.
Jā, piedalīšos pirmoreiz.
Nē. Vēlos, bet netieku.
Nē. Neinteresē.
Kas tās tādas?
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Ievas Dārzs - Februāris 2014

Doties atpakaļ uz Publikācijām Skatīt oriģinālizdevumu:

Tūjas ir iecienītas daudzos dārzos, bet... tikpat iecienītas ir arī sūdzības par to, ka tūjas nīkuļo. Kāpēc tā? Tūjas taču ir izturīgas un neizceļas ar īpašām prasībām, tāpēc noskaidrojam, kur meklējama problēma.

Ātrā atbilde. Ja tavā dārzā nīkuļo tūjas, ātrā atbilde uz ievadā uzdoto jautājumu, kur meklējama problēma, ir tāda, ka visdrīzāk sanācis paslinkot jau stādīšanas laikā. Mūsu konsultante Anita Kazaka no savas ilggadējās pieredzes zina teikt, ka lielākoties problēmas ar tūjām rodas tieši tāpēc, ka sākumā augsne stādāmajā vietā netiek pietiekami ielabota: "Diemžēl cilvēki joprojām nesaprot vai nenotic, cik ļoti liela nozīme ir tieši augsnes sagatavošanai - cik daudz reižu jau par to runāts, un tomēr."


Kas patīk tūjām?

- Kā jau lielākā daļa skujeņu, arī tūjas labāk aug skābākā augsnē, tām patīk vidēji mitras augsnes, kur ir pietiekami daudz trūdvielu. Tūjām ir kompakta sakņu sistēma ar izteiktām bārkšsaknēm, tāpēc zemīte pirms stādīšanas kārtīgi jāsagatavo - tūjām noderēs satrūdējuši kūtsmēsli, mazliet kūdras un melnzemes, kā arī pietiekams mitrums.

Kā sagatavot augsni stādīšanai?

- Dažādās Latvijas vietās ir atšķirīgas augsnes, piemēram, piejūras rajonos tās ir smilšainas un par auglīgām nav dēvējamas, tāpēc arī nav vienotu ieteikumu zemes ielabošanā. Taču laba augsne ir būtisks priekšnoteikums, jo tūjas ir ilgmūžīgi augi, kas, reiz iestādīti, var augt vairākus gadu desmitus.

Auglīga smilšmāla augsne - tā tūjām ir vislabākā, tādā var stādīt, veicot tikai nelielus uzlabojumus - pietiks ar kompostu un satrūdējušiem (3-4 gadus veciem) kūtsmēsliem. Var gadīties, ka tādi nav pieejami, tāpēc, ja liek svaigākus kūtsmēslus, noteikti pa virsu jāber vēl melnzeme, citādi svaigie mēsli apdedzinās augu saknes.

Smilšaina, nabadzīga augsne jāielabo nopietni, jo smiltī neturas ne barības vielas, ne ūdens. Vismaz 50-60 cm dziļumā un platumā jārok apdobes vieta (vienam augam) vai josla (dzīvžogam). Tad vispirms ieteicams ieklāt ģeotekstilu vai māla slāni, bet tam pa virsu likt auglīgās zemes slāni - tādējādi barības vielas baros iestādītos augus, nevis aizskalosies dziļāk smiltīs.

Ļoti smaga, izteikti mālaina augsne - tādā augam ir grūti ieaugties, saknītes nespēj attīstīties un attiecīgi uzņemt barības vielas. Ielabojot mālainu zemi, ģeotekstilu neklāj, bet gan uzreiz liek auglīgas, kūdrainas melnzemes slāni, sajauktu ar vidējas frakcijas priežu mulču.

ŅEM VĒRĀ! Ja augsne nav pietiekami ielabota, sekas būs jūtamas pēc dažiem gadiem - tūjām var sākt dzeltēt skujas, var iekalst un nīkuļot jaunie dzinumi, jo nepilnvērtīgā augsnē pietrūkst mitruma un augs nespēj uzņemt barības vielas.

Kas jāievēro dzīvžoga stādīšanas procesā?

- Bieži vien cilvēki nevar izlemt, kādā attālumā citu no citas tūjas var stādīt. Ir divas iespējas: ja gribas, lai tūjas paaugoties veido vienotu dzīvžoga līniju, tās stāda tuvāk citu citai (piemēram, ja zināms, ka konkrētā šķirne izaug metra platumā, stāda tuvāk par metru - kādus 70-80 cm vienu no otras). Savukārt, ja gribas retāku, apaļīgāku dzīvžogu, tās pašas tūjas stāda metra vai lielākā attālumā.

Vai tūjas var pārstādīt?

- Ja ir tāda nepieciešamība, to var darīt - tūjām ir kompakta sakņu sistēma, tāpēc tās var veiksmīgi pārstādīt. Ieteicams šo darbu veikt pavasarī vai agrā rudenī, dienās, kad nav spilgtas saules. Taču jāņem vērā, ka jau izaugušas, lielas tūjas jāpārstāda uzmanīgi. Noteikti jāatceras, ka skujeņi ir ļoti jutīgi attiecībā uz debespusēm - tie nespēj pagriezt skujas pret sauli kā lapainie augi lapas. Tāpēc vēl vecajā vietā tūjai jāiezīmē debespuses, lai jaunajā vietā varētu iestādīt tāpat kā iepriekšējā.

Ko, runājot par tūjām, nozīmē vārdi pietiekams mitrums?

- Kādu pusotru mēnesi pēc iestādīšanas jaunie augi centīgāk jāpalaista, lai augsne kārtīgi pieskalotos sīkajām saknītēm un augi labāk ieaugtos. Arī kārtīgi ielabotā augsnē augi regulāri jālaista - ar to nereti tiek grēkots, jo pēc tūju izskata šķiet, ka viss taču kārtībā. Tiesa, skujeņu slāpes nav uzreiz pamanāmas, taču sekas parādās vēlāk. Piemēram, ja pavasara saulē apdeg skujas, viens no iemesliem ir tas, ka vasarā - un jo sevišķi rudenī - nav uzņemts pietiekami daudz mitruma. Tas savukārt veicina procesu, ka mitruma trūkuma apstākļos agrajā pavasara saulē skujas izžūst un nokalst. Pietiekams mitrums arī palīdz pilnvērtīgi izmantot mēslojumu - der atcerēties, ka pirms mēslošanas tūjām jābūt kārtīgi salaistītām, jo barības vielu aprite padzirdīta auga šūnās notiks daudz veiksmīgāk.

Kuras tūju šķirnes ir piemērotākās dzīvžogiem?

- Skujeņi vispār - un jo īpaši tūjas - tiešām labi der dzīvžogam, piemēram, vertikālo šķirņu tūjas nav jāgriež no sāniem, tām tikai reizēm vien jānoīsina galotnes. Turklāt tūju dzīvžogs pasargā no aukstiem vējiem un svešiem skatieniem un labi izskatās arī ziemā. Labākās šķirnes dzīvžogam ir ar kompaktu augumu. Piemēram, zaļas krāsas dzīvžogam var izvēlēties Rietumu tūjas (Thuja occidentalis) šķirnes 'Smaragd', 'Boothii', 'Holmstrup', 'Wagneri' - tās visas savu formu veido pašas, nekas nav jāgriež, tikai jānoīsina galotnes. Tiem, kas vēlas īpaši ātraudzīgas tūjas, var ieteikt šķirni 'Brabant', taču šīs šķirnes tūjas ir regulāri jāapgriež. Ja patīk dzeltenas nokrāsas tūjas, var izvēlēties, piemēram, rietumu tūjas šķirni 'Aurescens' ar zeltainu skuju toni vai 'Aurea', kā arī Thuja x plicatoides 'Semperaurea', kurai ir liels augums (līdz pat 8 m) un zaļganas skujas ar dzelteniem galiņiem.

Vai var atjaunot vecas tūjas, kurām izgāzušies, vietām panīkuši vai izkaltuši zari?

- Ja tūjas vainagā redzami izkaltuši tukšumi vai nokaltuši zari, tos vajag izgriezt. Tāpat vajag notīrīt iepriekšējos gados sabirušās skujas. Tīrīšana ir vēlama ne tikai no augu aizsardzības viedokļa - ik pēc laika veikta tīrīšana palīdz jaunajiem dzinumiem ieaugties iztīrītajās un atbrīvotajās vietās (starp citu, mūžzaļajiem augiem skuju pieaugums ir katru gadu).

Skujeņi mēdz ciest (dzeltēt un kalst) no suņu paraduma iezīmēt teritoriju - ja nav iespējams lietas sakārtot tā, lai suņi to nedara, var rīkoties citādi: apakšējos zarus regulāri izgriezt un veidot tūju uz augstāka stumbra, var arī tūju rindai priekšā iestādīt kādus zemākus krūmiņus.

Ja vecās tūjas ir ļoti novājinātas, labāk tās nomainīt pret jaunām, bet, ja tomēr ļoti gribas atjaunot, panīkušās tūjas var apzāģēt, papildus ielabot augsni, bagātinot to ar organisko mēslojumu (var arī mulčas veidā) un komplekso minerālmēslojumu. Atjaunotajām tūjām vainagu vajadzētu apgriezt agri pavasarī. Ja tūjas cietušas no sniega izlauzumiem, agri pavasarī jāizvērtē, cik lieli ir postījumi, jāizgriež zari, jānoapaļo forma un tad obligāti jāsamēslo. Arī turpmākajos pāris gados nedrīkst aizmirst par kārtīgu mēslošanu, jo, bez papildu barības vielām apgrieztais kociņš var arī nesaņemties.

ŅĒM VĒRĀ! Pēc atjaunošanas pirmajā gadā nevajag brīnīties, ka tūja neaug. Tikai otrajā gadā augs būs sapratis, kas noticis, un vien nākamajā gadā var gaidīt jauno skuju pieaugumu.

Mēslošanas ābece - ar ko un cik bieži mēslot tūjas?

- Tūjas jāmēslo ar skujeņiem domāto komplekso mēslojumu, un tas darāms divreiz gadā: pirmoreiz aprīļa beigās vai maija sākumā, bet otro reizi - ap Jāņiem. Kārtīgi ielabotās, organiskām vielām bagātās augsnēs papildmēslošana nepieciešama tikai vienreiz gadā - pavasarī. Granulas apbārsta ap augu, ierušina zemē un kārtīgi salaista. Cik daudz mēslot, tas atkarīgs no auga lieluma - jālasa instrukcija, uz iepakojuma viss ir smalki uzrakstīts.

Svarīgi ziemā! Tūjām ir ļoti raksturīgi, ka ziemā sniegs izliec un izlauž zarus. Tāpēc tās tūjas, kam ir lodes, puslodes, kolonnas un koniskas formas vainagi, ieteicams jau vēlu rudenī viegli apsiet. Var siet zarus no ārpuses, var savilkt arī iekšējos zarus, izmantojot kādu auklu vai speciālus savilcējus (ļoti noderīga lieta!), ko var iegādāties elektropreču veikalos. Svarīgi ir siet vai savilkt ne pārāk stingri, jo tā zarus var satraumēt, un tie vēlāk vieglāk lūst. Jo ilgāk sniegs zaros atrodas, jo palielinās iespēja, ka zari izlieksies neatgriezeniski, tāpēc sniegotās ziemas dienās labāk sasnigušo uzreiz nopurināt. Jāuzmanās, ja sniegs ir sasnidzis blīvi un vēl piesalis, tad zari purināšanas laikā lūzis viegli.


Doties atpakaļ uz Publikācijām Skatīt oriģinālizdevumu:

 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB