Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai piedalīsies Atvērtajās Durvju Dienās
5. un 6. Augustā?

Lai uzzinātu vairāk, spied šeit.

Jā, piedalos katru gadu.
Jā, piedalīšos pirmoreiz.
Nē. Vēlos, bet netieku.
Nē. Neinteresē.
Kas tās tādas?
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Ievas Dārzs - Krāšņi ziedi - marts 2013

Doties atpakaļ uz Publikācijām Skatīt oriģinālizdevumu:

Krāšņi ziedi, vēl pirms lapas plaukušas

Jo sniegotāka ziema, jo lielāks prieks par pirmo ziediņu. Kaut ar tas būtu tik sīks kā lazdas sievišķā zieda sarkanā pindzelīte. Jo tas taču ir pirmais! Tomēr daži agri ziedošie koki un krūmi ir arī visai krāšņi.


Lazdas - pašas pirmās

Lazdas spēj uzziedēt, kad vēl zemi klāj sniegs. Taču ziedu dēļ vien lazdu dārzā īsti neviens nestāda. Lai tiktu vēl kāds prieks, var iestādīt parastās lazdas (Corylus avellana) šķirni 'Fuscorubra, kurai plaukstot lapas ir sarkanbrūnas, bet vēlāk kļūst tumši zaļas, tā ir arī zemāka auguma nekā pārējās lazdas. Savukārt tumši melnsarkanas lapas ne tikai plaukstot, bet visu veģetācijas periodu ir dižaugļu jeb Lamberta lazdai (Corylus maxima) 'Purpurea' Tieši ziedēšanas laikā visskaistākās ir arī lazdas ar interesanti izlocītiem, sprogainiem zariem, piemērarn, parastās lazdas šķirne 'Contorta'. Vēlāk jau neparastais zarojums pazūd lapās.

Svarigākais audzējot. Dekorativajām lazdām var nogatavoties arī rieksti, taču tie ir nelieli, līdzigi kā savvaļas lazdām. Savvaļā lazda ir kā indikators: ja kaut kur aug lazda, tas nozimē, ka tur ir laba augsne. Ari dārzā lazdai vajag trūdvielām bagātu augsni, kas nav skāba, apmēram tādu pašu, kādā aug ābeles. Ja grib augļus, jāstāda saules pusē, lai gan var augt arī pusēnā. Sākumā aug lēni un apdomīgi, pēc tam strauji izstiepjas. Augums - līdz 5 metriem. Ja negrib tik lielu, var iestādīt sprogaino lazdu. kas potēta uz potcelma. Tad tai būs nokarens vainags un augums tik liels, kā bijis potcelms.

Burvīgās burvjulazdas

Noslēpumains krūms. Nemaz īsti nevar zināt, kad tas zied - vēlu rudenī vai agri pavasarī. Vai rudeni zied pasteigušies pavasara ziedi, vai varbūt - gluži otrādi - pavasarī zied tie, kas rudenī aizkavējušies. Līdzigi kā magnolijas, arī burvjulazdas īsti labi jūtas vairāk uz dienvidiem, tomēr dažas itin labi aug arī pie mums. Viena no salizturīgākajām ir virdžīnijas burvjulazda (Hamamelis virginiana) ar dzelteniem, plušķainiem ziediņiem. Tās īstais ziedēšanas laiks gan skaitās rudenī, bet var uzziedēt arī pavasarī. Lapas gan nav neko glītas, un visu vasaru burvjulazda izskatās pēc parasta alkšņu krūmeļa. Toties rudenī, kad lapas iekrāsojas oranžsarkanas, lazda atkal kļūst ļoti skaista. Citām burvjulazdām ir arī gaišāk vai tumšāk dzelteni, zeltaini, oranži ziedi ar šaurākām un platākām ziedlapiņām, dažām - arī samtaini ziediņi.

Svarīgākais audzējot. Līdzigi kā magnolijas, burvjulazdas jāstāda aizsegtākās, no vējiem pasargātās vietās. Kamēr stādiņi mazi un jauni, tie ziemā ir jutīgāki. Pēc tam, kad paaugušies un nobrieduši, itin labi ziemo arī Latvijas apstākļos. Tāpēc jaunos kociņus ziemā var pasargāt, aptinot ar salmiem vai agrotīklu. Augsne - ielabota, drenēta un caurlaidīga, kur nekrājas lieks ūdens, bet īpaši augstu prasību pret barības vielām burvjulazdai nav.

Zalktenes - skaistas, bet indīgas!

Parastā zalktene (Daphne mezereum). Viena no agrākajām un krāšņākajām ziedētājām. Uzplaukst ap vizbulīšu ziedēšanas laiku aprīlī, bet, ja pavasaris agrāks, var uzziedēt jau martā. Pamatsuga zied ar rozā ziediņiem, šķirne Alba' - ar baltiem.

Svarīgākais audzējot. Zalktenes ir ļoti indīgas, turklāt viss augs - gan ziedi, gan sarkanās odziņas, gan zari un lapas. Tāpēc tās neiesaka audzēt dārzā, kur dzīvojas mazi bērni. Galu galā, ir arī daudz citu skaistu augu - kādēļ lieki riskēt un stādīt tieši šo? Savvaļā zalktenes ir pameža augi, tāpēc arī dārzā var augt paēnā. Nemīl skābu augsni, necieš arī apgriešanu un pārstādīšanu, bet citādi mazprasīgas.

 

Saulaini dzeltenās forsītijas

Šķiet, ka forsītijas pazīst visi, un vismaz pusē dārzu tās arī ir. Tomēr izrādās, ka arī par forsītijām mēs šo to svarīgu nezinām. Piernēram, vidējās forsītijas (Forsythia x intermedia) šķirne 'Nana' augumā ir mazāka nekā citas, apmēram 1-1,2 metrus augsta, smalkāku zarojumu, mazākiem, ne tik spilgtiem ziediņiem. Arī lapojums smalkāks, un lapas rudenī krāsojas. Par šo šķirni  pastāv mīts, ka līdz ziedēšanai jāgaida ļoti ilgi - pat 7-8 gadi. Taču tas atkarīgs no pavairošanas veida. Ilgi jāgaida tikai no sēklām audzētās forsītijas. Ar spraudeņiem pavairotie stādi zied daudz agrāk.

Svarīgākais audzējot. Jāveido vainags - spēcīgi jāapgriež uzreiz pēc ziedēšanas beigām. Droši var nogriezt pusi vai pat vairāk nekā pusi no jaunajiem dzinumiem. Nākamā gada ziedi veidojas uz šāgada dzinumiem, tāpēc vajadzīgs laiks, lai tie nobriestu. Vasarā uz tiem izveidojas ziedpumpuru aizmetņi, kas nākamajā pavasarī ziedēs. Ja forsītijas apgriež par vēlu, tās nākamgad neziedēs. Apgriežot iegūst daudz kompaktāku, skaistu, izlīdzinātu vainagu, līdz ar to ziedēšana izskatās ļoti krāšņa. Turpretī, ja vainagam ļauj augt savā vaļā, forsītijas izaug milzīgas, skrajas un neizskatās dekoratīvi. Tāpēc forsītijas jāapgriež katru gadu vai, ja nav pagūts to izdarīt laikus, tad vismaz katru otro gadu. Savukārt nekoptos, vecos, lielos, izgāzušos un pāraugušos krūmus var droši apgriezt, atstājot virs zemes tikai 20-30 centimetru garus celmiņus,  jeb atsēdināt. Arī tas jādara agri pavasarī pirms lapu plaukšanas. Pēc atsēdināšanas krūms jāsamēslo ar kādu no dabiskajiem mēslojumiem 3-4 gadus veciem kūtsmēsliem vai kompostu - un jāuzliek arī melnzeme, lai roda spēks dzīt atvases. Bargās ziemās arī forsītijas mēdz apsalt. Jo sevišķi tajās, kad stiprs sals mijas ar atkušņiem. Tad apsalušie zari vienkārši jāizgriež.

Kizils - vēlāk būs arī auglīši

Ar dzelteniem ziediem pirms lapu plaukšanas zied arī grimoņa radinieks parastais kizils (Cornus mas). Katrs, kas vēlas, to var apskatīt kanālmalas apstādijumos pie Latvijas Universitātes, Sasniedz 2-3 metru augstumu. Kizilam ir ēdamas ovālas, sarkanas, saldenskābas, nedaudz sīvas ogas - apmēram tik lielas kā mazās olīvas, tās ļoti labi garšo kompotā. Pavasaris dzeltenajos ziedos ir kizila zvaigžņu stunda, pēc tam tas kļūst par parastu, neizteiksmīgu krūmeli, kurā nav nekā īpaša.

Svarīgākais audzējot. Ļoti pieticīgs augs, kas labi aug gandrīz jebkurā vietā, arī neielabotā augsnē. Ziemā iztur pat mīnus 30 grādu salu. Var augt pusēnā. To var arī apgriezt. Jaunās, kultivētās šķirnes, kurām ir gardāki augļi, gan ir jutīgākas ziemā un arī augsnei jābūt labai.

Zem kājām - ziedošs paklājs

Arī viršaugi nav domāti tikai rudenim. Tiklīdz nokūst sniegs, uzzied pirmās ērikas. Dažas no sārtajām ērikām (Erica carnea) var uzziedēt pat janvārī. Ir šķirnes gan ar baltiem, gan sārtiem, un violetiem ziediem.

Svarīgākais audzējot. Patīk skāba augsne, var augt kopā ar skujeņiem vai rododendriern, vai arī dārza vietā, kur augsne īpaši ielabota ar kūdru, melnzemi un mulču, kur vēlos rudeņos un agros pavasaros nestāv ūdens. Ērikām var ļaut noziedēt un neko vairāk ar tām nedarīt, tikai pabužināt un nopurināt vecos ziedus, jo drīzsāk veidoties jaunie dzinumi, kas nākamajā sezonā ziedēs. Taču pēc ziedēšanas - apmēram maija vidū - krūmiņus var arī apgriezt, noapaļojot vainadziņu, lai forma kļūtu skaistāka un veidotos blīvāks zarojums. Tā kā ērikas ir tikai 10-15 centimetru augstas, daudz ko griezt tur nav un arī nevajag. Labvēlīgos apstākļos viens ēriku krūmiņš var izplesties 50-60 centimetru diametrā kā blīvs spilvens. Tāpēc pietiek, ja kvadrātmetrā iestāda 8-10 stādus. Ja gribas, lai skaisti būtu uzreiz, nevis pēc vairākiem gadiem, jāstāda blīvāk - 20-30 centimetrus stādu no stāda. Var augt gan saulē, gan pusēnā un pat ēnā.

Līdzīgas ērikām - andromedas

Arī andromedas (Andromeda polifolia) ir mūžzaļi viršaugi, tikai mazāk zināmas nekā ērikas. Tām ir daudzas šķirnes ar baltiem vai rozā ziediņiem un pelēcīgu lapojumu. Dažas ar stāvāku, kompaktāku augumu, citas skrajākas. Šķirnei 'Compacta', kā jau nosaukums liecina, ir blivāks zarojums un ļoti skaists, pelēcīgs lapojums. Ar pelēcīgo toni tā ļoti izceļ gan citu augu zaļumu, gan arī sarkanīgu lapojumu.

Svarīgākais audzējot. Augšanas prasības līdzīgas ērikām, tikai andromedas ir mazliet augstākas, apmēram 25-30 centimetri. Ziedi čemuros, pēc ziedēšanas nav jāapgriež, var nogriezt garākos zarus, lai veidotu glītāku, kompaktu vainadziņu.

Īsts salūts - magnolijas

Mums tās drīzāk šķiet kā brīnums, un magnoliju ziedēšanas laiks ir iemesls izbraukumam uz Latvijas Universitātes botānisko dārzu vai pastaigai pa kanālmalas apstādījumiem, kur magnolija zied līdzās Nimfas strūklakai pie Operas. Taču magnolijas itin labi var augt arī dārzā, lai gan, protams, nav garantijas, ka izdosies tās izaudzēt tik lielas un krāšņas kā siltākās zemēs redzētās, tomēr tāda skaistuma dēļ ir vērts pacensties un mēģināt. Magnolijas ir skaistas vēl pirms ziedēšanas, kad vēl redzami tikai lielie un pūkainie pumpuri, bet ziedēšana jau ir kā krāšņš salūts dārzā.

Par izturīgāko uzskata Kobus magnoliju (Magnolia kobus). Tā zied aprīlī un maijā pirms lapu plaukšanas ar baltiem, smaržīgiem ziediem. Latvijā izaug 4-5 metrus augsts koks vai krūms. Taču itin labi var pārziemot arī citas, piemēram, zvaigžņu magnolija (Magnolia stellata).

Svarīgākais audzējot. Arī magnolijas, līdzīgi kā burvjulazdas, iesaka stādīt no vējiem aizsargātās vietās, jo sākumā, kamēr stādiņi mazi, tās ir jutīgākas. Ja laukā ir mīnus 25 grādi, kociņus ziemā var aptīt ar salmiem, agrotīklu, kaut papīru. Vēlāk, kad koki paaugas un nobriest, tie jau kļūst izturigāki. Tomēr gadās, ka kāds gala dzinums apsalst, un to vienkārši var izgriezt. Tik krāšņi ziedi var izplaukt tikai labā - auglīgā, gaisa un ūdens caurlaidigā - augsnē.

Doties atpakaļ uz Publikācijām Skatīt oriģinālizdevumu:

 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB