Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai piedalīsies Atvērtajās Durvju Dienās
5. un 6. Augustā?

Lai uzzinātu vairāk, spied šeit.

Jā, piedalos katru gadu.
Jā, piedalīšos pirmoreiz.
Nē. Vēlos, bet netieku.
Nē. Neinteresē.
Kas tās tādas?
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Ievas Dārzs - Marts 2016

Skatīt oriģinālizdevumu:

Tik skaistas skujas ir reti kuram skujenim – veselīgas, blīvi saaugušas un mīkstas. Jā, tā ir īve, noslēpumainā un indīgā ilgdzīvotāja. Pie mums savvaļā īves ir retums, taču kā kultūraugs stādaudzētavās nopērkamas gana plašā klāstā. Kuras šķirnes ir izturīgākās?

Izvēlies savu īvi!

Īves (Taxus) ir mūžzaļi īvju dzimtas koki un krūmi ar plakanām, mīkstām skujām un rievainu, pelēkbrūnu stumbru. Tām ir interesanti sēklaizmetņi – sēklu apņem sēklsedze jeb sēklapvalks, kas negatavām sēklām ir plāns un zaļš, bet gatavām kļūst sulīgs un spilgti sarkans.

Eiropā īves visvairāk izplatītas centrālajā un rietumu daļā. Tās ir ļoti ilgmūžīgi augi, pasaulē zināmi pat tādi eksemplāri, kas auguši divus un pat trīs tūkstošus gadu! Arī Latvijas dabā sastopamas īves - tiesa, ne tik vecas (senākajām ir aptuveni 300 gadu), un pie mums savvaļas īves ir retums. Lielākoties tās sastopamas Kurzemes pusē, kur maigāks klimats, visvairāk Slīteres nacionālā parka apkaimē. Īves pie mums ir aizsargājams augs, iekļauts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un arī Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Kā kultūraugam īvei ir daudz šķirņu – pasaulē kopumā zināms vairāk nekā trīs simti šķirņu. Piemēram, tikai parastajai īvei (Taxus baccata) vien ir vairāk nekā divsimt šķirņu, arī Tālo Austrumu jeb Japānas īvei (Taxus cuspidata) ir gana daudz šķirņu. Vēl samērā izplatītas ir īvju hibrīdšķirnes (Taxus x media).

Dažādām īvju sugām un šķirnēm ir gan atšķirīga skuju krāsa, gan zaru izvietojums, gan auga forma – ir stabveida, krūmveida, ložņājošas un arī kompaktas, noapaļotas formas. Skujas var būt gan tumšāk un gaišāk zaļas, gan tumši zaļas ar zilganu apsarmi, gan dzeltenīgas, ar baltām maliņām... Variāciju ir tiešām daudz - katrs var atrast tieši savam dārzam un savai gaumei piemērotāko īvi!

Īves un indīgums

Jā, īve patiešām ir ļoti indīgs augs, turklāt – jo vecāks, jo indīgāks. Ir bijuši laiki, kad sava indīguma dēļ īves tikušas masveidā izzāģētas, gluži tāpat kā tagad tiek iznīcināti latvāņi, un, iespējams, tāpēc īvju izplatība ir samazinājusies. Itin visas īves daļas – skujas, stumbrs un sēklas – ir indīgas. Izņēmums ir vienīgi koši sarkanais čiekurogu sēklapvalks – tas lielākoties sastāv no ūdens, kā arī cukuriem, olbaltumvielām, organiskajām skābēm un minerālvielām. Taču viducī skaistajam, sarkanajam apvalciņam ir sēkla, un tā gan ir indīga.

Te jāpiebilst, ka dēvēt īves sēklas par ogām ir botāniski nepareizi – īve ir skujkoks, un skujkokiem ogu nemēdz būt. Lai gan tautā ir iegājies īves sēklas dēvēt par ogām un pašu augu par ogu īvi, pieņemamāks nosaukums būtu čiekurogas – tāpat kā kadiķiem. Bet, ja gribam būt pavisam precīzi, pareizākais apzīmējums ir sēklas un sēklapvalks.

Atgriežoties pie indīguma – apmēram 100 gramu skuju ir nāvējošs daudzums cilvēkam. Tomēr mieru, tikai mieru! Vai tad kāds tā vienkārši varētu sagribēt ēst skujas? Protams, ka ne, tāpēc nevajadzētu atteikties no iespējas audzēt savā dārzā šo skaisto augu, kas jau sensenos laikos rotājis karaļnamu dārzus!
Tiesa, bērniem gan noteikti jāizstāsta, ka skaistās, sarkanās īves sēkliņas nav nekādas jāņodziņas un tās aiztikt nedrīkst. Daudzi putni gan īves sēklas notiesā ar patikšanu - laikam jau viņiem tās nekaitē... Turklāt daba iekārtojusi tā, ka pēc zināma laika sēklas dzīvnieku vai putnu dabiskā ceļā atstāj un veiksmīgi iesējas jaunā vietā.

ŅEM VĒRĀ!   Īves nevajag stādīt tiešā saulē – labāk piemērota vieta būs
lielu koku paēnā, kur valda pusēna un īve ir pasargāta no lieliem vējiem.

Labā augsnē augs ātrāk

Īves aug diezgan lēni, tomēr daudz kas ir atkarīgs no augsnes. Ja augsne ir atbilstoša, daudzas īves – īpaši parasto īvju šķirnes - aug krietni ātrāk.

"Nereti cilvēki domā, ka īvēm – kā jau skujeņiem – patīk skābāka augsne, taču tas ir nepareizs priekšstats. Īvēm piemērotāka ir neitrāla (ap pH 7) līdz bāziska jeb kaļķaina augsne. Tāpat vēlams, lai augsne būtu mālaina un bagātīga, labi drenēta. Mēs kokaudzētavā esam izmēģinājuši īves audzēt dažādās augsnēs - piemēram, skābā augsnē tās patiešām aug ļoti lēni, bet kaļķainā, ielabotā zemē daudz ātrāk un labāk,» novērojis Varis Kazaks.

Ja dārzā augsne nav īvēm atbilstoša, to noteikti vajag ielabot. Īvēm ir gana spēcīga sakņu sistēma, un tās patērē diezgan daudz mitruma, turklāt skujas īvēm turas pie stumbra krietni ilgāk nekā citiem skujeņiem (vidēji 6-10 gadus), un arī šī iemesla dēļ īves patērē vairāk ūdens. Bagātīgi ielabotā augsnē būs vieglāk noturēt nepieciešamo mitrumu. Mēslot īves var ar skujeņiem domāto mēslojumu, bet, ja augsnei ir tendence uz skābāku reakciju, nepieciešams arī kaļķot. To dara rudenī. Der iegaumēt, ka līdzīgu efektu var panākt arī ar pelniem (malkas pelni – gan lapu, gan skuju koku – ir ar bāzisku reakciju), turklāt tie satur dažādus mikro elementus.

IZTURĪGĀKĀS ĪVJU ŠĶIRNES

Latvijas klimats dažām īvju šķirnēm var būt par vēsu, tomēr ir
pietiekami daudz pārbaudītu šķirņu, kuras var audzēt droši.

PARASTĀ ĪVE (Taxus baccata)

Taxus baccata Semperaurea
Taxus baccata Washingtonii
Taxus baccata Summergold

'Fastigiata' – 2.5 m augsta, 0.6 m plata, tumši zaļas skujas, stāvi dzinumi, kolonveida forma.

'Fastigiata Robusta' - 1.7 m augsta, 0.5 m plata, tumši zaļas skujas, stāvi dzinumi, šaura kolonveida forma.

'Semperaurea' – 1 m augsta, 1.5-2 m plata, ar dzeltenzaļām skujām (jaunie dzinumi koši dzelteni), noapaļots, izplests vainags. Var veidot lodveida formas vainagu. Ļoti izturīga šķirne, var audzēt arī saulē.

'Summergold' – apmēram desmit gadu laikā izaug 1 x 1 metru liela, var veidot lodveida vainagu. Vasarā koši dzeltenas skujas, pārējā laikā dzeltenas tikai skuju maliņas. Var būt jutīgāka pret saules apdegumiem – labāk audzējama noēnotā vietā.

'Schwarzgrün' – neliela, izaug apmēram 1 x 1 metrs desmit gadu laikā, ļoti savdabīga skuju krāsa – tumši zaļa ar zilganu apsarmi. Labi pakļaujas cirpšanai.

'Washingtonii' – 1.5 m augsta, apmēram 1.2 m plata, ar balti dzeltenzaļām (rudenī bronzas tonī) skujām. Var veidot lodveida vai šķeltas lodes formas vainagu. Ļoti izturīga un izskatīga, reiz ieguvusi lielu atzinību Puķu ballē, pārspējot pat ziedošus augus! Sena angļu šķirne, zināma kopš 19. gadsimta.

JAPĀNAS JEB TĀLO AUSTRUMU ĪVE (Taxus cuspidata)

Šīs sugas šķirnes pie mums ir ziemcietīgas, aug ātri un blīvi, desmit gadu laikā pusotra metra augstumā un platumā.

'Nana' – neliela auguma šķirne, 60-80 cm augstumā.

HIBRĪDĀS ŠĶIRNES (Taxus x media)

'Wojtek' – pēc izskata līdzīga parastās īves šķirnei 'Fastigiata Robusta'.

'Hicksii' – sena šķirne, Amerikā pazīstama jau kopš 1900. gada. Vertikāla forma.

'Hillii' – dzinumi izteikti stāvi, vertikāla forma. Ar šo šķirni var veidot ļoti precīzus dzīvžogus.

Taxus baccata Fastigiata Robusta Taxus cuspidata Taxus x media 'Wojtek'

FOTO - no Kokaudzētavas Baltezers arhīva


Skatīt oriģinālizdevumu:

 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB