Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai piedalīsies Atvērtajās Durvju Dienās
5. un 6. Augustā?

Lai uzzinātu vairāk, spied šeit.

Jā, piedalos katru gadu.
Jā, piedalīšos pirmoreiz.
Nē. Vēlos, bet netieku.
Nē. Neinteresē.
Kas tās tādas?
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Ievas Dārzs Nr.9 (33) - Septembris 2014

Skatīt oriģinālizdevumu:

Manas smukās TŪJAS

Šoreiz stāsts nebūs par dzīvžogu, bet gan par tūjām kā smukuma augu. Mūsu vecmāmiņu laikos ar tulznām plaukstās mēģināja dabūt tūju kā apaļu bumbu vai piramīdu, bet mums vairs nav jāmokās, jo tūjas, kas pašas veido savu formu, vairs nav nekāds retums.

ŅEM VĒRĀ!   Tūjas ar dzeltenām skujām labāk stādīt saulē,
tad tonis būs izteiktāks - ēnā tas vienkārši nebūs tik košs.

Tūju smarža

Nezin kādēļ tūjas manās bērnības atmiņās saistās ar rudeni. Kaut gan – laikam zinu, kādēļ! Jo tūjas vienkārši smaržo pēc rudens, tā rūgteni un dziļi, mazliet pēc zemes un vienlaikus gan pēc dzīvības, gan trūdiem... Jā, tūju smaržai ir arī kāda skumja nots klāt – atceros, ja kādreiz bija jādodas uz bērēm, mans tētis pats gatavoja štrausiņam līdzīgu pušķi, un tajās reizēs mājās bija tāds kluss un tūjains gaiss...

Tagad man tūjas patīk, nekāda bērnības trauma nav vērojama. Tiesa, joprojām to smarža šķiet gana smeldzīga, bet izjūtas ir citādas, jo tūjas man liekas ļoti skaisti augi. Visvairāk man patīk to ilgmūžība, mūžzaļā būtība un majestātiskums. Agrāk laukos tūjas bieži stādīja kā sargus pret valdošajiem vējiem mājas priekšā, tomēr bija arī tādas saimnieces, kas centās dabūt no tūjām galvenokārt smukumu. Piemēram, apcērpot tās apaļās bumbās, kas it kā parastam dārzam piešķīra zināmu smalkumu.


Apaļās tūjas

Arī šī raksta konsultantei Anitai Kazakai stāstāmas atmiņas par tūjām: «Bērnībā man Saulkrastos bija draudzene, pie kuras bieži dzīvojos, un viņas mamma pie vārtiņiem bija izveidojusi divas tūju bumbas – man tās tik ļoti patika! Bet zinu, ka tās bija visparastākās Rietumu tūjas, kuras dabiski izaug ļoti garas. Draudzenes mamma tūjas regulāri apgrieza un, pateicoties sistemātiskajai cirpšanai, tās vienmēr bija smuki apaļas. Un labākais ir tas, ka tūju bumbas tur ir joprojām! Jā, parastā tūja dzīvo vairāk nekā 100 gadu, tā ir ziemcietīga un ēncietīga. Vai nav viens lielisks, ilgmūžīgs augs?»

PADOMS - Tuvojoties ziemas sezonai, tūjas bumbai viegli apsien aukliņu,
lai skujās sakritušais sniegs neizliektu un nenolauztu zarus. Agri pavasarī aukliņas jānoņem!

Tiesa, mūsu vecmāmiņu laikos, lai dabūtu apaļu tūju, lielākoties nācās centīgi apgriezt parastās Rietumu tūjas, kas dabiskos apstākļos izaugtu pat vairākus metrus garas. Pa kādai šķirnei, kas ir mazākas un savu formu veido pašas, jau bija arī agrāk, bet tolaik bija kāda cita atšķirība no mūsdienām – vairāk audzēja sēklaudžus, bet pavairošana ar spraudeņiem tolaik nebija tik izplatīta. Ar sēklaudžiem ir tā, ka nevar garantēt precīzu rezultātu – proti, ar sēklām sējot, šķirni ne vienmēr var iegūt, tikai kaut ko līdzīgu. Lai dabūtu tādu pašu šķirni kā esošā, jāpavairo veģetatīvi – ar spraudeņiem, potējot vai kā citādi. Šodien stādaudzētavās tas tiek arī darīts, līdz ar to mums ir gana plašs dažādu tūju šķirņu klāsts, un selekcionāri atlasa arvien kompaktākas un izteiksmīgākas formas, kuras nemaz nav speciāli jāapgriež – tās savu formu, piemēram, apaļumu, lieliski uztur pašas.


Kas patīk tūjām?

Auglīga augsne ir svarīgākais, lai tūjām dārzā patiktu. Bagātīga trūdzeme, laba melnzeme, satrūdējuši kūtsmēsli – tas viss tūjām ir pa prātam. Tūjām ir tāda bārkšsakņu sistēma, kas vairāk iet plašumā, tāpēc ļoti svarīgi ir ielabot augsni pirms stādīšanas – vismaz 40 centimetru dziļumā un 60 centimetru platumā. Devīgi ielabota augsne atmaksāsies ilgtermiņā, arī mitrums un barības vielas tajā turēsies ilgāk. Ja augsne būs pārāk nabadzīga, visas barības vielas ātri iztērēsies un tūja sāks to izrādīt – tipiskas problēmas ir zaru kalšana, dzinumu brūnēšana.

Pietiekams mitrums. Kādu laiciņu pēc iestādīšanas jaunās tūjas regulāri jālaista, lai labāk ieaugtos. Karstās vasarās laistīšanai jāpievērš īpaša uzmanība! Taču jāatceras, ka tūjām tikpat svarīga kā pietiekama mitruma nodrošināšana ir aizsardzība pret pārlieku slapjumu – zemās, mitrās vietās tās labāk nestādīt.

Viegli skāba augsne. Kā vairums skujeņu, arī tūjas labprātāk aug vāji skābā augsnē. Optimālas tūjām skaitās viegli skābas augsnes, kur pH ir 5,8, bet vispār tās šajā ziņā nav izteikti prasīgas – līdz pH 6,5 būs labi. Galvenais – lai augsne būtu trūdvielām bagāta un ar vidēju mitruma daudzumu.


Cik bieži mēslot?

Ja vien augsne nav izcili ielabota un auglīga (tad pietiek ar mēslošanu reizi gadā, pavasarī), divreiz gadā – aprīļa beigās un ap Jāņiem – tūjas ieteicams mēslot ar skujeņiem paredzētu komplekso mēslojumu.

Mēslojot ne tikai tūjas, bet arī citus augus, der atcerēties, ka visu vērtīgo, ko mēslojums satur, augi spēj labāk izmantot, ja pirms tam ir kārtīgi salaistīti, jo tad tiem ir krietni vieglāk uzņemt barības vielas.


Kad labāk apgriezt?

Faktiski visas tūjas ir labi piemērotas griešanai. Tās var cirpt kā apaļas bumbas, kā piramīdas, kubus vai spirāles – tikai jārēķinās, ka cirpšanai jābūt regulārai.

Tūjas var apgriezt maija sākumā pirms plaukšanas – ja griezīs agrāk, jaunos dzinumus, kas ataugs, var apdedzināt spēcīgā pavasara saule. Tāpēc īsti labs griešanas laiks ir ap Jāņiem – var droši cirpt, jo pēc tam jūlijā gaidāms ļoti spēcīgs pieaugums. Jaunie dzinumi skaisti saveidos formu, un būs arī košākas krāsas.


APAĻO TŪJU ŠĶIRNES

  • Thuja occidentalis Danica'Danica' – augstums līdz 1 metram, platumā līdz 1,2 m. Pieplakusi puslodes forma, skujas koši zaļas.
  • Thuja occidentalis Globosa'Globosa' – var izaugt pāri metram, pat līdz 1,5 m. Skujas pelēcīgi zaļas. Salīdzinoši ātraudzīga.
  • Thuja occidentalis Golden Globe'Golden Globe' – skujas dzeltenā tonī, pieredze liecina, ka pavasara saulē tās neapdeg. Izturīga, aug dažādās augsnēs. Salīdzinoši ātraudzīga.
  • Thuja occidentalis Hoseri'Hoseri' – izaug līdz 1 m, smalks zarojums, koši zaļas skujas. Lēnaudzīgāka.
  • Thuja occidentalis Hoseri Variegata'Hoseri Variegata' – skujas zaļas ar baltiem galiņiem. Izaug līdz 1-1,2 m, ļoti kompakta un izturīga. Samērā reta šķirne.
  • Thuja occidentalis Salaspils'Salaspils' – izaug apmēram 1 m augstumā. Izteikta lodes forma.
  • Thuja occidentalis Umraculifera'Umraculifera' – diezgan sena šķirne, izaug līdz 2 m platumā, izskatās kā zemei pieplakusi cepure. Rudens pusē skujas kļūst zilgani zaļas. Sastopama daudzos parkos.
  • Thuja occidentalis Selena'Selena' – izaug 1,5 m augsta, 1,5 m platumā. Skujas dzeltenīgi zaļas.


Ilze Klapere   •   FOTO – Jānis Kairis

Skatīt oriģinālizdevumu:

 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB