Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai piedalīsies Atvērtajās Durvju Dienās
5. un 6. Augustā?

Lai uzzinātu vairāk, spied šeit.

Jā, piedalos katru gadu.
Jā, piedalīšos pirmoreiz.
Nē. Vēlos, bet netieku.
Nē. Neinteresē.
Kas tās tādas?
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Ievas Māja Nr.15 / 25.07 - 07.08.2014

Doties atpakaļ uz Publikācijām Skatīt oriģinālizdevumu:

Svarīgākais par kopšanu

1. Dāsni jālaista. Hortenzijām vajadziga bagātiga augsne - tas ir ļoti svarigi! -, tad tās arī krāšņi ziedēs. Taču tās var augt gan saulē, gan viegli noēnotā vietā un pat paēnā. Tomēr ēnā, protams, ziedu būs mazāk, savukārt pilnīgi klajā un saulainā vietā biežāk jālaista, jo caur lielajām lapām iztvaiko daudz mitruma. Nevar ļaut hortenzijai stāvēt ar saulē noļukušām lapām un cerēt, ka tā smuki ziedēs. Un pat tad, kad ziedēšana jau beigusies, ja rudens ir sauss, nedrīkst aizmirst aplaistīt. Tapēc vislabākā ir vieta, ko apspīd rīta un vakara saule, bet pusdienas laikā piesedz kāda koka vai nama ēna.

2. Jāmēslo. Arī barības vielu hortenzijām vienmēr vajag mazliet vairāk nekā kaimiņiem - gan minerālo, gan organisko. Jo ziedu bumbas ir milzīgas, tādu izplaucēšanai vajag ļoti daudz enerģijas, un no kaut kurienes tā jāņem. Tāpēc, audzējot ļoti nabadzigā augsnē, hortenzijas izskatās panīkušas, ziedu ir mazāk un ziedkopas arī mazākas. Reizēm tā gadās kapsētas liesajā zemē. Toties lauku sētā, kur augsne bagātīga, augs griezdamās. Taču vienmēr būs labāk, ja stādot izraks vismaz pusmetru dziļu un tikpat platu bedri un piepildīs to ar labu kompostu, kas sajaukts ar veciem kūtsmēsliem un skābu kūdru (lai augsne būtu vāji skāba, ideāli, ja tās pH ir 5,6-5,8). Tā kā hortenzijas ir krietni ēdeligākas par citiem košumkrūmiem, ar pavasara papildmēslojumu vien tām nepietiek. Būtu ideāli, ja pēc Jāņiem vai jūlija sākumā, pirms ziedēšanas, tās pabarotu vēlreiz (ja tas nav izdarīts, var pagūt vēl tagad!). Tikai jāraugās, lai kompleksajā mēslojumā būtu pavisam maz slāpekļa, bet krietnā pārsvarā fosfors un kālijs. Vajadzīgs arī bagātīgs mikroelementu klāsts - tas gan noderēs ziedu krāšņumam, gan palīdzēs dzinumiem pirms ziemas nobriest.

3. Rudenī jānogriež tikai neglītais. Daudzām hortenzijām ziedkopas arī ilgi pēc noziedēšanas izskatās ļoti skaisti. Tās vai nu maina krāsu un no baltām kļūst zaļas, sārtas vai pat tumši sarkanas un tādas paliek ilgi, vai arī nobrūnējot sažūst, taču tik un tā izskatās glīti līdz pat pavasarim. Tāpēc rudenī vērts nogriezt tikai tās, kuras tiešām sāk izskatīties neglīti. Piemēram, kokveida hortenziju lielās ziedu bumbas, kas pēc ilgstošiem lietiem saplakušas, salipušas un sākušas trūdēt. Taču arī tad jānogriež tikai pašas ziedkopas, dzinumus ar lapām atstājot. Lieki nevajag nogriezt nevienu lapu - tajās vēl veidojas barības vielas, kas būs vajadzīgas gan nobriešanai un ziemošanai, gan nākamajā gadā ziedēšanai. Protams, var nogriezt tos zarus, kas izskatās neglīti vai traucē, jo ir aizseguši, piemēram, gaismu virtuves vienīgajam logam. Taču ar lielo griešanu un vainaga veidošanu varēs nodarboties pavasarī. Hortenzijas, kam ziedi veidojas uz jaunajiem dzinumiem, tad varēs apgriezt spēcigi. Savukārt tām, kam ziedi veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem, katrs pārziemojis zariņš ir vērtīgs.
MODĒ - NELIELA AUGUMA ŠĶIRNES

'Sundae Fraise' ('Rensun'). Skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata). Līdzīga jau zināmajai šķirnei 'Vanille Fraise' ('Renhy'), taču mazāka auguma (līdz 1,5 m), kompaktāka, stingriem dzinumiem, tāpēc labi ierakstās nelielā dārziņā vai ziemciešu dobē. Arī ziedi mazāki. Tie, līdzīgi kā 'Vanille Fraise', maina krāsu no krēmbaltas līdz rozā, tomēr nav gluži tik izteiksmīgi.

'Bombshell'. Skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata). Augstums ap metru. Ziedi maina krāsu no baltas līdz rožainai. Augstums 0,6-0,9m, turklāt dzinumi ir noturīgi, nenoliecas, nenoguļas, tāpēc šo, tāpat kā citas jaunās neliela auguma šķirnes, var labi iekombinēt starp puķēm ziemciešu dobē.

'Forget Me Not'. Lielākā dala robaino jeb zāģzoblapu hortenziju (Hydrangea serrata) zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, kas ziemā var apsalt, tāpēc tām nereti ziedu ir maz. Šī šķirne zied uz jaunajiem šāgada dzinumiem. Turklāt ziediņi ir ļoti skaisti - rozā un graciozi. Līdzīgi kā vīteņhortenzijai, plakanās ziedkopas centrā ir mazie, auglīgie ziediņi, bet gar malām - lielie, sterilie. Labprātāk uzturas ēnā, nevis spilgtā saulē, izaug ap metru augsta.

Zilā 'Blue Bird'. Robainā jeb zāģzoblapu hortenzija (Hydrangea serrata). Šās sugas hortenzijām ziedu veidošanai vajadzīgi iepriekšējā gada dzinumi. Lai gan krūms pārziemo diezgan labi, tomēr jaunie dzinumi mēdz apsalt, un tad, protams, ziedu ir mazāk. Tāpēc vai nu jāaudzē lielā podā un katru rudeni jāstiepj pagrabā pārziemot, vai arī jāiepako kādā gaisu caurlaidīgā materiālā - agrotīklā, egļu zaros, niedrēs - tad ziedēs bagātīgi. Savukārt zilums atkarīgs no augsnes. Skābā augsnē ziedi būs gaiši zili, bāziskā - purpursarkani. Zilāku ziedu toni var arī iegūt, pievienojot augsnei alumīnija sulfātu. Krūms izaug ap metru liels.

PAŠAS IZCILĀKĀS

Smaržīgā ilgziedētāja 'Kyushu'. Skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata). Sāk ziedēt kā viena no pirmajām skarainajām hortenzijām un zied ilgi - apmēram divus mēnešus -, tāpēc nozied viena no pēdējām. Ziedēšanas beigās baltās ziedlapiņas birst un klāj zemi kā sniegs. Ziedkopas apmēram 20 cm garas. Turklāt šī ir viena no retajām smaržīgajām hortenzijām. Tās tuvumā uzvēdī viegli medaina smarža. Krūms vidēji 1,5-2m, bet var izaugt pat 3 m augsts.

Milzu 'Annabelle'. Kokveida hortenzija (Hydrangea arborescens) ar milzīgām ziedu bumbām - līdz pat 40 cm diametrā. Augstums 1,5 m. Līdzīgi kā 'Grandiflora', uzzied jau jūlija sākumā, bet zied ilgāk.

Visagrāk ziedošā, izturīgā 'Grandiflora'. Kokveida hortenzijas (Hydrangea arborescens) šķirne, ko stādīja jau mūsu vecmāmiņas - visbiežāk pie mājas loga vai kapsētā. Sāk ziedēt agrāk par visām, jau jūlija sākumā. Ļoti izturīga, salīdzinot ar citām, mazprasīgāka šķirne, to var izmantot, lai izaudzētu ziedošu, necirptu dzīvžogu, kas labos apstākļos var izaugt pat līdz 3m augsts.

Delikatese 'Vanille Fraise'. Skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata). Ziedi tiešām izskatās kā vaniļas saldējums vai ar roku ilgi kulta debesmanna. Ziedēšanas sākumā tie ir maigi krēmbalti, bet pamazām sārtojas un galu galā iekrāsojas itin koši sarkani. 1,5-2m augsts krūms, taču zari spēcīgi izliecas, tāpēc mazam dārziņam būs par plašu. Tur jāskatās pēc kompaktākās radinieces 'Sundae Fraise'.

Spilgtā 'Pinky Winky'. Skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata). Ziedkopas milzīgas, 30-40cm garas. Sākumā ziedi balti, bet par vienu no iecienītākajām šķirnēm kļuvusi spilgti rozā, gandrīz sarkanās pēckrāsas dēļ. Krāsa ir tumšāka, ja krūms iestādīts saulainā vietā. Košais tonis saglabājas ilgi, un tikai vēlu rudenī ziedkopas kļūst brūnganas. Ziedkopas rudenī var nogriezt, sažāvēt un izmantot sauso ziedu kompozīcijās. Augstums 1,5-2m.

Elegantā 'Pink Annabelle' ('Invincibelle Spirit'). Kokveida hortenzija (Hydrangea arborescens), šķirnes 'Annabelle' radiniece. Ziedkopas gan nedaudz mazākas - 25-35 cm diametrā -, taču jau kopš plaukšanas ir rozā. Pirmos gadus aug ļoti lēni, bet pēc tam izaug tikpat liela kā 'Annabelle' - līdz 1,5 m augsta. Kokveida hortenziju vidū tiek uzskatīta par šedevru.

Mirdzošā 'Pink Diamond'. Skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata). Ziedēšanu sāk balta un pakāpeniski nosarkst. Uz ziedēšanas beigām vērts noliekties un ieskatīties ziediņos tuvāk, jo tie klāti sīkiem punktiņiem, kas mirdz kā mazi dimantiņi. Tāpēc šķirnei ari tāds nosaukums (tulkojumā: rozā dimants). Krūms var izaugt pat 3 m augsts.

Visilgāk ziedošā - 'Tardiva'. Skarainā hortenzija (Hydrangea paniculatal. Šķirne ar tīri baltiem ziediem, kas krāsu nemaina. Uzzied viena no pēdējām, kad laiks jau kļuvis vēsāks, un tas ziedēšanu paildzina. Ziedkopas ir skrajas, tāpēc tās izžūst kā sausziedes un saglabājas krūmā itin glītas, vienalga, vai no debesīm nāk lietus vai sniegs. Tās var droši atstāt krūmā visu ziemu un apgriezt tikai pavasari. Krūms 2-2,5 metrus augsts.

PAMĒĢINI! - IZAUDZĒ HORTENZIJU NO SPRAUDEŅA

Kurš gan nav dzirdējis, ka vislabāk ieaugoties čieptās puķes! Pašlaik ir pats piemērotākais laiks, lai no kāda apciemota dārza uz savējo atnestu un no zariņa ieaudzētu kādu iepatikušos krūmu - var to redzēt un novērtēt pilnā krāšņumā. Turklāt no jūlija vidus līdz augusta vidum ir pats labākais brīdis zālveida spraudeņu spraušanai.

1. Zālveida spraudeņiem griež šāgada dzinumus, kas vairs nav pavisam mīksti un jēli, bet vēl nav arī pārkoksnējušies. Griezt var ar to, kas pa rokai: nazi, dārznieka vai parastajām šķērēm. Ir ļoti svarīgi dzinumus starp griešanu un iespraušanu augsnē neiekaltēt. Tādēļ tos mitrina, rasina, tin plastmasas plēvītē, ik pa brīdim patausta - vai nav ne sažuvuši, ne sasutuši. Katrs dārznieks var izstāstīt kādu stāstu, kā ārzemju braucienā glabājis nočieptos spraudeņus ledusskapī un šādā veidā papildinājis savu kolekciju.

2. Dzinumus sadala atsevišķos spraudeņos - ar vienu pumpuru mezglu katrā. Spraudeņa garums katrai krūmu sugai, protams, atkarīgs no attāluma starp lapu posmiem. Hortenzijām tie ir 7-10 centimetri. Garākā spraudeņa daļa jāatstāj zem lapu mezgla, īsākā - virs. Apakšējo daļu griež slīpi, augšējo - taisni. Vajadzīgs ļoti ass un plāns instruments - skalpelis, bārdas nazis, acojamais nazis vai žilete, kas dzinumu pārškeļ nesaspiežot un neplēšot. Rokām un asmenim jābūt ļoti tīriem, lai uz spraudeņa nenokļūtu baktērijas un tas nesāktu pūt. Ja lapas ir lielas - kā hortenzijām -, tām nogriež pusi vai pat divas trešdaļas, tā samazinot iztvaikošanas virsmu.

3. Spraušanai sagatavo kastītes vai dēstu kasetes un substrātu - skābu kūdru uz pusēm ar perlītu, ko var nopirkt celtniecības materiālu veikalos, vai skalotām upes smiltīm. Svarīgi, lai tajā nav itin nekādu organisko vielu, kas varētu sākt pūt, inficējot arī spraudeņus. Sprauž taisni - tā lai lapu mezgls nesaskartos ar substrātu. Tālāk nāk pats svarīgākais - lai spraudeņi apsakņotos, tiem jānodrošina pastāvīgs 90% gaisa mitrums. Lielajās sprausto stādu dzemdētavās to panāk ar automātiskām klimata kontroles sistēmām un rasināšanu ik pēc 15 minūtēm. Bet vai nu tāpēc jāpaliek bez sava spraudenīša, ja tā visa nav. Uzvelc kastītei plēves jumtiņu vai uzliec katram spraudenim stikla burciņu un laiku pa laikam rasini zem tā! Jārēķinās, ka spraudeņi mājās - tas ir vēl nopietnāk nekā govs, kas divreiz dienā jāslauc. Jo karstāks laiks, jo vairāk jāuzmana, lai spraudeņi neiekaistu. Hortenziju spraudeņi apsakņojas pusotrā, divos mēnešos. Augusts, septembris un oktobris ir pietiekami ilgs laiks, lai spraudeņi pagūtu apsakņoties. Novembrī tiem jau būs nobirušas lapas, bet, ja rudens ir ļoti garš un silts, no snaudošajiem pumpuriem var izplaukt arī jaunie dzinumi. Tas gan nav īsti labi, jo mazie zariņi ziemā var apsalt. Apsakņotajiem spraudenīšiem - kā visiem jauniem un vārīgiem augiem - jāpalīdz arī pārziemot, silti sasedzot vai nu siltumnīcā, vai laukā.

Zini!

No spraudeņa vari ieaudzēt ari plūškokus, fizokarpus, grimoņus, jasmīnus, spirejas, krūmmellenes.

Doties atpakaļ uz Publikācijām Skatīt oriģinālizdevumu:

 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB