Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai piedalīsies Atvērtajās Durvju Dienās
5. un 6. Augustā?

Lai uzzinātu vairāk, spied šeit.

Jā, piedalos katru gadu.
Jā, piedalīšos pirmoreiz.
Nē. Vēlos, bet netieku.
Nē. Neinteresē.
Kas tās tādas?
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Ievas Māja Nr.20 / 06.-19.10.2017

Skatīt oriģinālizdevumu:

VIRŠU
uznāciens

Pēdējos gados virši kļūst arvien populārāka dārza rota, kas priecē no agra rudens līdz pat pavasarim. Vēlā rudenī un ziemā, kad dārzā valda zaļie, brūnie un pelēkie toņi, spilgtajiem viršiem konkurences nav. Tad ir to īstais uznāciens! Kā viršus pareizi kopt, vaicājām Kokaudzētavas Baltezers dārza veidotājai Anitai Kazakai.

Krāsu palete

Viršus var iedalīt pēc ziedu formas, lapojuma un krāsas, kā arī pēc vainaga un dzinumu formas. Ziedi var būt vienkārši, pildīti un pumpurveida. Tagad audzētāji liek uzsvaru uz pumpurziediem, jo tie īsti neatveras, taču tonis kļūst arvien intensīvāks. Plaukstot pumpuri ir it kā viegli balti, bet vēlāk atkarībā no šķirnes iekrāsojas izteikti balti, rozīgi, sarkanīgi vai violeti. Skaista saspēle veidojas, kad ziedi un lapojums ir atšķirīgos košos toņos. Lapojums ir sastopams zaļos, pelēcīgos un dzeltenoranžos toņos. Jāatceras, ka dzeltenajiem toņiem ir lielāka jutība pret saules apdegumiem agrā pavasarī un ziemā, ja nav sniega. Šķirnes 'Aurea' un 'Cuprea' ir izturīgākas, tās var stādīt saulē. Citas, kas pret apdegumiem ir jutīgākas, vajag stādīt pusēnā.

Ar balto ziedu toni dārzā jābūt ļoti uzmanīgam, jo tas var saraibināt. Rozīgos, violetos un sarkanos toņus gan var droši likt vienmēr. Ja lapojuma toņos būs dzeltenais, tas vienmēr būs priecīgs salikums ar citiem augiem. No krāsu mācības un psiholoģijas uztveres viedokļa dzeltenā krāsa salikumā ar citām vienmēr ienes dārzā prieku. Rudenī mūsu klimatā pietrūkst gaismas, tādēļ dzeltenais tonis dārzā ir pat nepieciešams. Turklāt tas visilgāk saglabā savu krāsainību un gaišumu. Veidojot viršu kompozīciju, ieteicams no vienas šķirnes ņemt vismaz trīs līdz septiņus stādus, lai var izveidot krāsu laukumus. Jauna tendence ir podiņi, kur kopā iestādīti divu trīs dažādu krāsu stādiņi un veido interesantu, rakstainu kompozīciju.

Vajag skābu augsni

Viršiem, kā jau ēriku dzimtas augiem, nepieciešama skāba augsne ar pH līmeni vidēji 4,5. Tā ir viršiem labvēlīga vide, kurā augs spēj uzņemt nepieciešamās barības vielas. Augsnes skābumu var ietekmēt arī ūdens, ar ko viršus laista. Tas nedrīkst būt kaļķains, jo tāds var veicināt lapu slimības. Mīksts ūdens pH 5,5-5,8 robežās augam būs patīkamāks. Ūdeni var paskābināt ar slāpekļskābi vai citronskābi. Augsnē ieteicams iestrādāt arī smalkās frakcijas priežu mizas mulču, lai nekrātos mitrums, augsne nesablīvētos un saknēm varētu piekļūt gaiss. Aptuvenā attiecība būtu apmēram šāda – trešdaļa melnzemes, trešdaļa kūdras un trešdaļa mulčas. Maisījums jāiestrādā 30-40 cm dziļumā. Pavasarī viršu stādījumus ar dakšām var arī uzmanīgi parušināt, lai zeme nebūtu sablīvējusies.

Jāpārstāda ik pēc desmit gadiem

Atkarībā no šķirnes virši vienā vietā var augt daudzus gadus. Dažas ir jutīgākas, piemēram, slapjās vasarās pelēko lapojumu šķirnes, kurām ir ļoti maigas lapiņas, cieš no pārlieka mitruma, tādēļ augus sanāk biežāk nomainīt. Jāseko līdzi arī tam, kā pārziemo dzeltenoranžo lapojumu viršu šķirnes, ne katra ziema tām ir labvēlīga. Bet kopumā, lai neieviestos slimības, viršu stādījumus ieteicams atjaunot ik pēc astoņiem, desmit gadiem. Ja viršus iestāda ļoti vēlu rudenī, sals augus var izcilāt. Lai tā nenotiktu, stādus uz ziemu ieteicams nomulčēt ar priežu mizas mulču, to uzklājot ap augiem, - tas pasargās saknes. Ja ir barga ziema ar kailsalu, viršus var piesegt gan ar agrotīklu, gan priežu zariem.

Plūdināt, nevis rasināt

Vasarā jāpielūko, lai virši netiktu pārlieti. Īpaši kaitīgi ir, ja mitrums ilgi paliek uz lapiņām un nenožūst. Labāk viršus laistīt, plūdinot ūdeni pie zemes, nevis rasinot no augšas. Laistīšanas biežums atkarīgs no laikapstākļiem. Jāņem vērā, ka viršiem patīk dabiskais lietusūdens, kas ir arī atbilstoši skābs. Rudenī ziedi patērē vairāk enerģijas. Ja viršiem pietrūkst ūdens, vispirms tas ir redzams ziediņos – tie sāk it kā aprauties. Ja ziedi apbrūnē, pēc tam tos vairs nevar dabūt atpakaļ sākotnējā izskatā. Viršus var mēslot ar rododendriem paredzēto mēslojumu, kurā ir mazāk slāpekļa, bet ir daudz mikroelementu. Ja mēslojumā kālija būs vairāk nekā slāpekļa, dzinumi būs izturīgāki. Savukārt, ja tos pārmēslos ar slāpekli, jaunie dzinumi sākumā izskatīsies skaisti, bet pēc tam būs jutīgāki pret klimata svārstībām. Viršus ieteicams mēslot divreiz - pirmo reizi pavasarī, kad veidojas jaunie dzinumi, un otrreiz ap Jāņiem, kad pirmais mēslojums jau var būt izskalojies. Mēslojot sausā laikā, augiem jābūt padzirdītiem, lai to šūnās varētu notikt vielu apmaiņa.

Pavasarī jāapgriež

Pavasarī viršus griež, veidojot puslodes formu. Piemērotākais laiks griešanai ir aprīļa beigas vai maija sākums. Ja virši jau sākuši dzīt jaunos dzinumus, tad īstais brīdis nokavēts un apgriežot tie cietīs, arī ziedēšana var būt stipri novēlota. Tādā gadījumā labāk ir vienu gadu griešanu izlaist – virši būs izspūrušāki, augums nebūs tik kompakts un dekoratīvs kā pēc apgriešanas, taču tie turpinās augt. Griežot jātrāpa arī pareizais augstums - ja nogriež par daudz un paliek tikai koksnaini dzinumi, virsis nespēs izdzīt jaunos. Ir jānogriež tikai iepriekšējā gadā noziedējušās ziedkopas, saīsinot tās apmēram uz pusi vai pat nogriežot divas trešdaļas. Uzreiz pēc apgriešanas vēlams viršus mēslot. Pēc tam augsni var uzirdināt, pieberot klāt smalko mulču, ja ir tāda vajadzība.

Pavairošana

Viršus pavairo ar spraudeņiem. Pavasarī tiem veidojas jaunie viengadīgie dzinumi, uz kuriem vēlāk parādās ziedi. Jūlijā, pirms vēl izveidojušies ziedpumpuri, jaunos dzinumus nogriež un sprauž mitrā kastītē, kuru novieto siltumnīcā. Var arī uztaisīt mazu plēves nojumīti. Svarīgi ir noturēt piemērotu gaisa mitrumu un siltumu kastītē, lai jaunie spraudeņi neiekaistu un neaizietu bojā. Tas ir diezgan grūti, ja nav regulāras pieskatīšanas, taču nav arī neiespējarni.

Labāk kombinēt ar citiem augiem

Viršaugu dobi vislabāk stādīt rudenī, jo tad var redzēt katras šķirnes krāsu nianses. Liekot vienu blakus otram, var sajust, vai toņi kopā izskatīsies labi. Tieši ziedēšanas laikā iespējams izveidot veiksmīgākas kompozīcijas, jo viršu toņu gradācija ir tik liela, ka pēc aprakstiem vien īsto grūti notrāpīt. Cilvēki reizēm grib veidot viršu dārzus bez citiem augiem, bet Anita Kazaka tādos gadījumos cenšas atrunāt, iesakot, ka viršus drīzāk ieteicams izmantot kā papildinošu, nevis dominējošu elementu, jo pavasarī tie neizskatīsies labi. Tā vietā labāk stādīt viršaugu dobes, viršus papildinot ar ērikām, andromedām, brūklenēm, vistenēm un sārtenēm. Tāpat viršus var kombinēt ar skujkokiem vai ar kādu no dekoratīvām graudzālēm, kas neaizņem daudz vietas.

Līdzīgās augsnes prasības atļauj šādos dārzos stādīt arī nelielus, kompakta auguma rododendrus. Piestāvēs arī kāda bārbele ar kompaktu stāvu vai lodveida vainaga formu un izteikti dzeltenu vai sarkanu lapojumu. Arī dabisks laukakmens, prasmīgi ielikts, harmoniski iederēsies šāda tipa stādījumos. To visu var kombinēt, spēlējoties ar formu, faktūru un krāsu.

Ja dārzā stāda augus, kuriem vēl jāaug vairākus gadus, lai iegūtu vēlamo lielumu, virši un ērikas var labi aizpildīt tukšās vietas. Jāskatās, protams, cik lieli ir konkrētie stādi, taču vidējais stādīšanas attālums viršiem ir apmēram 30 centimetru. Ja stādīs tuvāk, augu vainagi vairāk sakļausies, bet, ja tālāk, vairāk izcelsies vainagu forma.

Anita iesaka viršu šķirnes

'Madonna' – Ziedi tīri balti, pumpurziedi, kas, salīdzinoši ar citām pumpurziedu šķirnēm, ir vislielākie. Vainaga forma ir kā izplests blīvs klājiens, augstumā ap 30 cm. Lapojums zaļš. Zied no septembra.
'Allegro' – Ziedi spilgti sarkanvioletīgi, vienkārši, sāk ziedēt agri, jau augustā, un zied līdz septembra beigām. Krūms veido stāvus dzinumus, 30-40 cm augstumā, lapojums zaļš, Šķirnei ļoti laba salcietība.
'Sandy' – Ziedi balti, pumpurziedi. Zied no septembra. Lapojums gaiši dzeltenīgs, kas toni nezaudē arī ziemas periodā. Vainaga forma nedaudz izplesta, 25-30 cm augstumā. Šķirnei ļoti laba salcietība.
'Athene' – Ziedi tumši sarkanīgi, pumpurziedi. Zied no septembra. Krūmam kompakts augums ar stāviem dzinumiem. Lapojums tumši zalš.
Trio ('Athene' + 'Sarah' + 'Alicia')
'Sarah' – Ziedi balti, pumpurziedi. Sāk ziedēt jau augustā. Lapojums dzeltens. Auga vainags līdz 30-45 cm augstumā.
Patīk vējš!
Viršiem nepatīk liels mitrums un pilnīgs aizvējš, kur nav pietiekamas gaisa plūsmas. Toties tīk saulaina vai daļēji noēnota vieta, vislabāk nogāzīte, lai ir gana daudz vēja un nestāv mitrums. Tāpat kā rozes un flokši prasa vēju, to vajag arī viršiem, lai augiem nožāvētu lieko mitrumu. Ja mitrums iestāvas, var veidoties rūsas un pat puves.
'Alicia' – Ziedi balti, lieli, pumpurziedi. Zied no septembra. Ilgstoši saglabā dekorativitāti. Vainaga forma kompakta, ar stāviem dzinumiem, augstumā ap 20-30 cm. Lapojums zaļš.

Podos - tikai vienam gadam

Podos viršus parasti stāda kā rotu vienai ziemai. Tie ļoti ilgi saglabājas dekoratīvi pat tad, ja ir jau izsaluši - to uzreiz neredzēs, un augi saglabās izskatu līdz pat pavasarim. Tomēr, arī stādot viršus vienai ziemai kastē vai podā, jādomā par piemērotu augsni. Nevar vienkārši izņemt no poda noziedējušās vasaras puķes un to vietā iestādīt viršus. Augsni nepieciešams papildināt ar skābu kūdru, jo saknes turpina darboties arī septembrī un oktobrī. Var iegādāties rododendru zemi, kas ir piemērota arī viršaugiem. Tāpat viršus kastē jāatceras arī apliet, jo ziedēšanas laikā tie patērē ļoti daudz enerģijas un ūdens ir nepieciešams.

Ja viršus podos grib saglabāt vairākus gadus, puķu podiem jābūt ļoti lieliem, citādi saknes izsals. Dūmakainajā rudens laikā košie viršu toņi izskatās ļoti skaisti un, iestādīti podos, tie izvietojami ap māju, uz terases, pie nojumēm utt. Arī kapsētās vēlajā rudens laikā virši ir glīts noformējums.


Elīna Kārkluvalka   •   FOTO: Matīss Markovskis

Skatīt oriģinālizdevumu:

 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB