Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai piedalīsies Atvērtajās Durvju Dienās
5. un 6. Augustā?

Lai uzzinātu vairāk, spied šeit.

Jā, piedalos katru gadu.
Jā, piedalīšos pirmoreiz.
Nē. Vēlos, bet netieku.
Nē. Neinteresē.
Kas tās tādas?
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Ievas Māja Nr.26 / 28.12 - 17.01.2013

Doties atpakaļ uz Publikācijām Skatīt oriģinālizdevumu:

Tā nu tas notiek ziemā acis un sirds kavējas pie eglītēm un citiem skujeņiem, vasarā - pie augiem, kas košāk zied. Bet paskat, cik skaists var būt arī ziemas kailums! Pavasara lielo stādīšanu gaidot un planojot, vērts kādu vietiņu dārzā atvēlēt arī tiem, kuru skaistums pa īstam atklājas kailumā.

Parastā goba (Ulmus glabra) 'Camperdownii'. Dzinumi nav koši, toties - kāda vainaga forma! Ja potcelms nav augsts un zariem ļauj augt līdz pašai zemei, vasarā tā būs kā zaļa telts bērniem. Lapas lielas un rupjas kā govs mēle. Savukārt ziemā labi redzami zaru raksti. Neliels koks ar gleznainu lietussarga formu. Vislabāk jūtas auglīgā augsnē pietiekami mitrā vietā. Var stādīt, piemēram, pie dīķa. Pacieš gaisa piesārņojumu, tāpēc var augt gan pilsētā, gan liela ceļa malā.

Lietussargi un kleitiņas

Kokaugi ar nokareniem vainagiem ir ļoti dekoratīvi, tikai tiem jāatrod īstā vieta dārza kompozicijā. Šie vainagi pavasarī un vasarā arī rūpīgi jāveido, nevar ļaut tiem augt savā vaļā un gaidīt, ka viss notiks pats no sevis. Atkarībā no tā, kas konkrētajā dārza vietā vajadzīgs, zariem var ļaut augt kaut līdz zemei, bet var tos arī daļēji saīsināt, padarot lietussargu mazāku. Vecie dzinumi vainaga iekšpusē gan vienmēr jāizgriež. Vislabākais laiks griešanai ir pavasarī pirms lapu plaukšanas. Tā kā zari liecas uz zemi, tiem viegli var tikt klāt dzīvnieki. Gobas garšo stirnām, ābeles apgrauž zaķi. Cilvēkiem atliek tikai novest līdz galam to, ko sākuši no meža atnākušie dārznieki, kas ziemā meklē kārumus.

Purpura ābeles (Malus x purpurea) 'Royal Beauty' kleitiņai papildu krāšņumu piešķir sarkanās ogu podziņas, kas zaros turas līdz pat Jaunajam gadam, ja putni nav apēduši. Lapas plaukstot ir sarkanas, vēlāk tumši zaļas, ziedi sārti. Līdzīga ir arī šķirne 'Pendula', kurai gan lapas ir zaļas. Bet ziemā šai atšķirībai tiešām nav itin nekādas nozīmes.

Eiropas lapegles (Larix decidua) augstcelma potējuma ar nokarenu zarojumu 'Pendula' dzinumi ir gaišā krēmkrāsā. Ziemā tie ir kā gaišs akcents, labi pamanāms uz kāda tumšāka un zaļāka fona. Skujas vasarā ir koši zaļas, rudenī krāsojas skaisti dzeltenas.


 

Kokveida karagana (Caragana arborescens) 'Pendula'. Tautā nereti pazistama kā dzeltenā akācija. Sausuma un sala izturīgs kociņš, tāpēc to var stādīt arī sausākās vietās, piemēram, kapos. Mīnuss tāds, ka veido daudz potcelma atvašu, tās ļoti jāuzmana un vismaz trīs reizes sezonā jāizgriež, lai kociņa vietā neizaugtu nekārtīgs krūmājs.

Japānas lapegles (Larix kaempferi) šķirne 'Steff's Weeping' - vainags šaurāks nekā Eiropas lapeglei, ar ļoti nokareniem zariem paralēli stumbram. Jauno dzinumu krāsa ir tumšāka nekā Eiropas lapeglei - brūnganpelēka, mazliet pat iesārta -, tāpēc ziemā tik ļoti nekrīt acīs. Toties vasarā šī lapegle ir pamanāmāka uz pārējo augu zaļuma, jo tās skujas ir pelēcīgi zilganzaļas. Rudenī skujas krāsojas dzeltenīgas. Augstums atkarīgs no potcelma augstuma - parasti ne lielāks par pusotru metru, tātad mazāks par vidusmēra cilvēka augumu. Vislabāk jūtas auglīgā, mēreni mitrā augsnē.

Sprogas un kruzuļi

Augiem, kam ir kruzuļoti zari, parasti arī lapas vasarā nedaudz vijas un sprogojas. Bet zaru īsto krāšņumu var saskatīt tikai tad, kad lapas nobirušas.

Parastās lazdas (Corylus avellana) šķirnei 'Contorta' zari ir savirpināti gandrīz kā korķuviļki. Arī lapas viegli cirtojas, bet zaru kruzuļojumu zem lapām redz mazāk. Var audzēt kā krūmu, bet fotogrāfijā redzamā lazda potēta uz augststumbra potcelma un būs kā kociņš ar cirtainu parūku. Efektīgāk gan izskatās lielāka auguma krūms. Šai šķirnei ir zaļas lapas, bet zari kruzuļojas arī šķirnei ar sarkanām lapām 'Red Majestic'. Diemžēl mūsu ziemās sarkanlapu lazda mēdz apsalt, tāpēc nevar sapriecāties un pārāk daudz no tās gaidīt. Vēl viens papildu bonusiņš ir mazās, zaļās spurdzītes, kas jau ieveidojušās zaros, bet pavasarī ziedēs dzeltenas. Izaugs arī mazi riekstiņi - kā savvaļas lazdām.

Eiropas lapeglei (Larix decidua) 'Harstmann Recurved' ir daudz bonusu. Tā skaisti izskatās vasarā, jo smalkās un maigās skujiņas pilnīgi nenosedz izvijušos zarus. Rudenī skujas iekrāsojas dzeltenas. Bet ziemas kailumā skaisti kruzuļoto zaru formas atklājas visā pilnībā, un čiekuriņi tās vēl papildina. Tiek potēts uz potcelma un izaug kā paliels koks - apmēram ābeles augstumā.

Matsudanas vītols (Salix matsudana) 'Tortuosa' izaug kā īsts koks ar stingru stumbru, noapaļotu vainagu un kruzuļotiem dzinumiem. Vecāki dzinumi raupjāki, jaunākie - divu pēdējo gadu dzinumi - ir nedaudz košāki. Ļoti ātraudzīgs. Dzinumus var apgriezt un izmantot floristikā, tāpēc šos vītolus ipaši labprāt audzē dāmas (un kungi), kas nodarbojas ar floristiku.

Krāsainā ballīte

Košuma ziņā pirmajā vietā ziemas dārzā neapšaubāmi ir kuplā grimoņu saime. Visbagātīgāk pārstāvētas baltā grimoņa (Cornus alba) šķirnes ar sarkaniem dzinumiem. Ja diena apmākusies, bet šķiet, ka vienā dārza stūri kaut kas liesmo sarkaniem uguņiem, tur, visticamāk, spīd vecās labās 'Sibirica' spilgti asinssarkanie dzinumi. Itin labi pazīstama ir ar šķirne 'Sibirica Variegata'. Tai tāpat dzinumi sarkani, toties lapas baltraibas, kas to padara pamanāmāku arī vasarā. Līdzīga ir arī šķirne 'Baihalo', kurai lapas ar platu, baltu apmali. Bet sarkanums nepavisam nav viss, uz ko spējīgi grimoņi. Ir gan dzelteni, gan salātzaļi, gan rozā, oranžsārti un tumšsarkani, gandrīz jau melni dzinumi.

Savvaļas grimoņiem ir viena nelāga īpašība - tie izplatās ar sakņu atvasēm -, un ātri vien pieaug pilni visi grāvji un upmalas. Vai tāpat nedarīs arī to kulturālie brāļi, jo sevišķi tie, kam jau sugas nosaukumā ir vārds atvasainais? Vai grimoņa krūms turēsies tajā vietā, kur iestādīts, vai arī mēģinās izplesties uz visām pusēm? Šķirnes nemēdz izplesties tik traki, kā to dara savvaļas brāļi, tomēr arī gluži uz vietas nestāv. Ja zari noliekušies līdz zemei, tie žigli izdzen saknītes un ieaug arvien tālāk no krūma centra. Atcērtot apsakņojušos zaru un pārstādot, itin viegli var tikt pie jauna grimoņu krūma. Ja dārzā ir maz vietas, augi jāatlasa ļoti rūpīgi, lai reizē dabūtu pēc iespējas vairāk labumu - košumu ziemā, interesantas lapas vasarā - un lai ar vienu pašu krūmu nepieaugtu viss dārzs. Tad noderēs, piemēram, šķirne 'White Gold'. Tai ir mazāks augums nekā citiem grimoņiem, to vieglāk formēt, lapas divkrāsainas - baltas ar zaļu.

Lai grimoņi būtu koši, tie regulāri nesaudzīgi jāapgriež jeb jāatsēdina! Katru otro, trešo vai pat katru gadu tos var apgriezt, atstājot tikai 10-15 centimetru stumbenīšus. Tad jaunie dzinumi aug gari (pat līdz metram!) un spēcīgi, krāsa ir košāka un arī lapas lielākas un veselīgākas līdz pat rudenim.

Atvasainais grimonis (Cornus stolonifera) 'Flaviramea'. Ar zaļām lapām vasarā, bet koši dzeltenzaļiem dzinumiem laikā, kad lapu nav. Zari var būt gan dzeltenīgāki, gan zaļāki - tas atkarīgs no augšanas vietas un augsnes.

Baltais grimonis (Cornus alba) 'Aurea'. Ziemā izskatās līdzīgs citiem baltajiem grimoņiem ar sarkanu mizu. Toties vasarā ievērojams ar zeltaindzelteno lapu krāsu, kas saglabājas līdz pirmajām salnām, - būs krāsains akcents. Nederēs tiem, kam šķiet, ka dzeltenas lapas ir nodzeltējušas un vecas.

Baltais grimonis (Cornus alba) 'Kesselringii'. Ļoti tumši sarkani, gandrīz melni dzinumi. Vasaras otrajā pusē jau arī lapas sāk iekrāsoties tumši zaļas ar iesarkanu toni un kontrastē ar apkārtējo zaļumu.

Baltais grimonis (Cornus alba) 'Cardinal'. Jauna šķirne ar rozā dzinumiem. To vēl pazīst un audzē diezgan maz. Vasarā tam ir ļoti parastas zaļas lapas, tāpēc daudziem nav īsti skaidrs, par ko gan šo mīlēt. Bet pavasarī tas parāda savas dabas visskaistāko pusi - koši rozā dzinumus, kādu nav nevienam citam.

Doties atpakaļ uz Publikācijām Skatīt oriģinālizdevumu:

 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB