Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai piedalīsies Atvērtajās Durvju Dienās
5. un 6. Augustā?

Lai uzzinātu vairāk, spied šeit.

Jā, piedalos katru gadu.
Jā, piedalīšos pirmoreiz.
Nē. Vēlos, bet netieku.
Nē. Neinteresē.
Kas tās tādas?
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Ievas Māja Nr.8 / 17.04 - 29.04.2014

Doties atpakaļ uz Publikācijām Skatīt oriģinālizdevumu:

 

Katrai salmnlecībai vajadzīgs kāds gabaliņš žoga jeb sētas. Vai nu lai kādu nelaistu iekšā, vai - gluži otrādi - ārā. Kamēr IEVAS Māja pa ziemu žogus pētīja, tie jau paguvuši saplaukt, sazaļot un pārvērsties par dzīvžogiem.

Dzīve aiz dzīvžoga ir pasargāta no kaimiņu un garāmgājēju skatieniem, ceļa putekļiem, automašinu izplūdes gāzēm, trokšņa un vēja. Dzīvžogs arī var atdalīt vienu dārza zonu no otras, piemēram, atpūtas zonu no saimnieciskās, aizsegt kādu nepievilcīgu skatu. Ir simtiem kokaugu sugu un šķirņu, ko var audzēt dzīvžogā, - ēnainā vai saulainā vietā, skābā vai kaļķainā, trūdvielām bagātā vai trūcīgākā augsnē.

Atkarībā no tā, vai nepieciešams fiziski paslēpties vai tikai vizuāli un simboliski norobežot teritoriju, izvēlas dzīvžoga augstumu un augus, ko tajā audzēt. Ja blakus atrodas trokšņaina automaģistrāle, jāstāda augsts un blīvs dzīvžogs, kas nenometīs lapas, bet vienādi sargās gan vasarā, gan ziemā. Tātad - skuju koki. Teritorijas robežu klusākā vietā iezīmēs vai līdzās iebrauktuvei pagalmā vīsies varbūt tikai zems, puķu dobei līdzīgs dzīvžodziņš, piemēram, klinšrozītes.

Garām ejošs pieaudzis cilvēks pāri augstajam dzīvžogam neredz, pāri vidēja augstuma dzīvžogam var sarunāties, bet zemajam - pat pārkāpt. Brīvu dzīvžogu cilvēki parasti audzē, ja viņiem tas patīk. Izvēlēties cirpto bieži vien ir spiesti, jo tas aizņem mazāk vietas. Savā zemes gabalā tomēr gribas darīt vēl daudz ko citu, ne tikai audzēt žogus, pat visskaistākos. Taču arī cirpt dzīvžogu jābūt patikšanai. Ja to kārtīgi nedarīs, tad žogs drīz vien kļūs nepievilcīgs. Dzivžogam, tāpat kā jebkuriem augiem mūsu dārzā, ir ne tikai funkcionāla nozīme. Augi, tāpat kā suns un kaķis, ir mūsu draugi un gaida no mums ne tikai fiziskas rūpes par zemi, piemēram, mēslošanu, bet arī uzmanbīu. Un arī sargā ģimenes dzīvi žoga ietvarā - ne tikai fiziski, bet ari ļaujot justies brīvi, atpūsties no pasaules kņadas. Kā tautasdziesmā teikts:

Augat oši, ozoliņi
Ap telīšu laidariņu,
Lai neredz skauģa acis,
Cik telīšu laidarā.


Tūjas - joprojām populārākās

Rietumu tūjas (Thuja occidentalis) dzīvžogos audzētas jau kopš baronu un muižu laikiem, tomēr tās stāda vēl arvien - dažu labu īpašību dēļ. Tās ir izturīgas, diezgan viegli kopjamas, nav kaprīzas. Vislabāk jūtas vidēji bagātās un vidēji mitrās augsnēs, bet pacieš arī novirzes. Spēj augt dažāda skābuma augsnēs, bet vislabāk, ja pH ir 5,8-6. Ēncietīgas, bet labi aug arī gaišā, saulainā vietā. Labi pacieš apgriešanu. Iespējams izvēlēties daudz mūsdienigu šķirņu ar konisku, kolonnveida, olveida vai lodveida vainagu, tāpēc arī bez cirpšanas dzīvžogs izskatīsies kārtīgs. Arī moderno šķirņu skuju krāsojums ziemā nekļūst drūmi pelēcīgs. Ja steigšus jāizveido zaļa siena, iespējams nopirkt jau lielus, pat divus trīs metrus augstus tūju stādus.

Fiziski norobežoties svaigi stādits dzīvžogs nepalīdzēs vēl vairākus gadus, tāpēc nereti to dublē ar stiepļu sieta žogu. Ja gribas, lai dziīvžogs jau drīz vien ir mazāk caurredzams, labāk to stādīt pamīšus divās rindās. Lai gan tūjas ir tik populāras, tomēr pagalmā, ko no visām pusēm ietver blīva, monotona cirptu tūju siena, cilvēki var justies slikti un paši nesaprast, kāpēc. Iespējams, vaina būs tieši dzivžogā, kas zemapziņā atgādina tradicionālos kapu stādijumus. Turklāt ciešā iežogojumā dārzs nevēdinās, un vairojas augu slimības. Tāpēc tūju dzīvžogu nevajadzētu stādīt pa visu dārza perimetru. To var arī atšķaidīt ar citas krāsas tūjām. Tikai jāņem vērā, ka tās ir neizturīgākas, vieglāk apdeg pavasara saulē. Tāpēc īpaši svarīgi ir izvēlēties izturigākās šķirnes.

Škirnes
Liela auguma


'Holmstrup'

Skujas tumši zaļas. Vainagam cilindra forma. Ļaujot brīvi augt, divdesmit piecos gados sasniedz 4-5 metru augstumu, platumā 1-1,20 metru. Ļoti biezs, blīvs zarojums, stingrs stumbrs, kas rada drošu aizvēju - kā aiz sienas. Toties zari spītīgi - ja tajos sasnieg sniegs, var nolūzt, tāpēc ziemā sniegs jāizpurina. Vēl viena šķirnes īpatnība: daudz čiekuriņu. Rudenī tie izskatās kā zaļas pērlītes, bet pavasarī ir brūni, un tas daudziem nepatīk. Taču līdz maijam vējš jau čiekuriņus ir nopurinājis vai jaunās lapiņas tos paslēpušas. Neveido garus dzinumus, bet no stumbra uz sāniem aug daudz mazu zariņu, tāpēc ļoti labi pakļaujas arī cirpšanai - pat tad, ja dzīvžogam ļauj izaugt vajadzīgajā (piemēram, divu metru) augstumā un tad pēkšņi apgriež galotnes. No šīs šķirnes var veidot arī precīzas ģeornetriskas formas cirpto dzīvžogu. Turklāt jau izaugušā 'Holmstrup' žogā var, piemēram, izgriezt logu, lai atklātu skatienam kādu skaistu ainavu. Ja ir patikšana, šīs tūjas var apgriezt arī neparastās formās, izveidojot, piemēram, bumbiņu, tad atsedzot stumbru, tad - atkal bumbiņu vai tornīti virs līdzenās dzīvžoga virsmas.


'Smaragd'

Skaista piramīdas forma.
Šīs tūjas izaug četrus piecus metrus augstas, tāpēc, audzējot dzīvžogā, droši vien augstumu nāksies ierobežot apgriežot. Skujas sulīgi smaragdzaļas, košo krāsu saglabā arī ziemā. Šķirnei nepiemīt tā sauktais ziemas brūnējums, kāds vērojams, piemēram, šķirnēm 'Homstrup' un 'Wagneri'. Brūnējums gan nav sala radīts bojājums, tikai pašaizsardzība,un pat atkusnī tūjas atkal kļūst zaļākas, brūnējot tās drīzāk darbojas kā barometrs.


'Boothii' jeb 'Columna compacta'

Šķirne ar cilindrisku augumu, slaida kā svece, platumā izaug tikai 70-80 centimetru. Ļoti piemērota, ja ir maz vietas. Viena no ātraudzigākajām: desmit gados var sasniegt divarpus, bagātākā mālainā augsnē - pat trīs metru augstumu. Apgriešanai neļaujas tik labi kā 'Holmstrup'. Veido vairākas galotnes, kas zem sniega smaguma var noliekties. Ar laiku tās gan atkal izslejas taisni, taču, lai pasargātu no noliekšanās, pirms ziemas stumbriņus vienā vietā virs centra var sasiet ar auklu vai plastmasas savilcējiem. Ļoti svarīgi, ka arī veciem kokiem neveidojas atkailināta apakšdaļa, tie ir zaļi līdz pašai zemei.

 


'Wagneri'

Tumši zaļa. Veido pareizu olveida formu, tāpēc īpaša griešana nav vajadzīga. 3-3,5 metrus augsta un krietni plata - līdz pat diviem metriem -, tāpēc nevajag sastādīt par tuvu. Arī tad, ja iestādītas 1,2 metru cita no citas, šīs tūjas izveidos zaļo sienu. Vidēji ātraudzīga - izaug līdz 30 centimetru gadā.

'Semper Aurea'

Plata piramīda - zaļa ar dzelteniem skuju galiem, kas īpaši spilgti ir no maija līdz augustam. Ļaujot augt brīvi, izstiepjas pat 8 metru augstumā un trīs metru platumā, tāpēc labi noder lauku plašumā, lai piesegtos no vēja vai ceļa putekļiem. Sākumā neizskatās pārāk pievilcīga, jo zarojums ir skrajš, tāds kā izspūris. Ļoti piemērota cirpšanai. Var griezt no sāniem un iegūt blīvu žogu ar izteikti zaļgandzeltenu lapojumu . Ātraudzīga.

'Aurea'

Šķirne ar dzeltenām skujām un konisku vainaga formu. Tiek kultivēta jau sen, tāpēc ir atlasītas formas, kas nav tik jutīgas pret sauli un labi izskatās arī pavasarī. Lai dzīvžogu padarītu interesantāku, tajā var kombinēt 'Aurea' ar zaļo šķirni 'Smaragd', kam ir līdzīgs augums, augšanas ātrums un vainaga forma.

'Brabant'

Šķirne, ko bieži iesaka dzīvžogu veidošanai, ļoti piemērota cirpšanai. Lai veidotu skaistu zaļu sienu, vismaz divreiz gadā - pavasarī un pēc Jāņiem - jāiet pie friziera. Ja cirpts par retu, zaudēto vēlāk būs grūti atgūt, zarojums veidosies rets un raupjš, un žoga apakšdaļa atkailināsies.

'Golden Globe'

Apaļa forma bez cirpšanas, izaug līdz pat divus metrus augsta. Dzeltena skuju krāsa - jaunie dzinumi ļoti spilgti, rudens pusē zaļgandzelteni. Ļoti izturīga.

'Baltezers Variegata'

Ar baltiem skuju galiem. Visizteiksmīgākā jūlijā un augustā, kad izveidojušies jaunie dzinumi.

 

Mazāka auguma


'Dumosa'

Ļoti izturīga. 1,7-2 metri augstumā, aug lēnām. Cilvēkus tas reizēm neapmierina, jo viņi gribētu, lai ātri izaug un tad apstājas, taču tā nemēdz notikt. Konusveida vainags, bet to var veidot - augšu nogriezt un noapaļot. Šo šķirni bieži izmanto arī kapu stādījumos dzīvžodziņa stūros, pa vidu liekot mazāka auguma šķirnes - 'Salaspils', 'Ovālā' un 'Danica'.


'Salaspils'

Lodveida forma, lidz 60-80 centimetru liela. Ļoti izturīga, viegli kopjama. Piemērota maziem dzīvžogiem - ja nav nepieciešamības norobežoties no ielas vai kaimiņiem, bet gribās tikai simboliski norobežot atpūtas zonu, joslu gar celiņiem vai, piemēram, piesegt augstāk paceltus mājas pamatus, kas nav tik glīti. Vainadziņa iekšpuse tīra, ja sniegs izliecis zarus, pēc nokušanas tie ātri atliecas vietā.


'Danica'

Ļoti izskatīga koši zaļo skuju dēļ, izaug līdz metram platumā un apmēram 80 centimetriem augstumā, bet pavasaros to vajag izpurināt un iztīrīt vainadziņa iekšpusi, kur sakrājušās vecās skujas, kas var sākt bojāties. Sniega smagums var smalkos zariņus salauzt.


'Ovālā'

Lēni augoša, izaug līdz metram augsta, atbilstoši nosaukumam ir ar ovālu vainadziņu, var stādīt vietā, kur nevajag platu dzivžogu.

ŅEM VĒRĀ! - Ja dārzā dzīvo suns.

Starp dzīvžogu un stiepļu sieta žogu jāatstāj vismaz pusmetru plata josla, kur sunim skraidīt un riet. Vīriešu kārtas suņiem raksturīga tendence atstāt savas vēstules uz dzīvžoga pirmā un pēdējā koka un darīt to tik ilgi, līdz koks nokalst - tad doties pie nākamā. Lai kokus pasargātu, rindas galā var nolikt īpašu vēstuļu kastīti - skaistu akmeni.

Dzīvžoga stādīšana

Jāielabo augsne

Ja augsne ir pietiekami bagāta, vismaz aramkārtas dziļumā un dziļāk ir trūdzeme, kur labi aug gan zāle, gan nezāles, var rakt atsevišķu bedrīti katram stādam. Augsni nedaudz ielabo, padara vieglāku un papildina ar barības vielām, piemēram, pašu gatavotu kompostu vai slieku kompostu, ko var nopirkt. Augsnes ielabošanai ļoti labs un organiskajām vielām bagāts materiāls ir arī dūņas, kas izmantotas ūdens attīrīšanas iekārtās. Tajās gan ir neliels smago metālu piejaukums, bet, ja dzlvžogā nestāda kokus un krūmus ar ēdamiem augļiem, tas netraucē.

Jārok tranšeja

Nabadzigā smilts augsnē atsevišķu bedri katram augam var rakt tad, ja dzivžogu vēlas redzēt kā retāku koku vai krūmu rindu. Ja grib izaudzēt vienlaidu zaļu sienu, lai kādu tūju šķirni izvēlētos, tās jāstāda 70-80 centimetru attālumā cita no citas, un to stādīšanai jārok tranšeja, kur ielabo augsni. Tranšeja jārok vismaz divu lāpstu dziļumā un vismaz pusmetru plata, bet labāk - platāka. Tūjām, kam ir diezgan sekla sakņu sistēma, ar to arī pietiks, bet citiem ilgmūžigiem stādijumiem smilts augsnē - jūrmalā, priežu mežos - zeme jāielabo pat metra dziļumā. Lai ielaboto augsni noturētu vietā un tā drīz vien neieskalotos smiltis, tranšejas apakšā ieklāj ģeotekstilu. Citādi būs katru gadu jāved klāt jauna melnzemes krava. Smilts augsnē tranšejas dziļumā var iestrādāt arī kūtsmēslus. Stādu saknes sākumā nesniedzas dziļāk par 25 centimetriem, bet ar laiku tās sniegsies dziļāk un atradīs barības vielas. Ja aiz nezināšanas vai taupības augsne ielabota par maz, tad, lai gan nopirkti labi stādi, pēc diviem trim gadiem tie sāk nīkuļot, jo saknes jau ir izaugušas cauri ielabotajam augsnes slānim un tālāk tām sāk trūkt barības vielu.

Kā iestādīt taisnu rindu!

Lai nekļūdītos un pēc acumēra stādītā koku rinda neiznāktu šķība greiza, katrā stādijuma galā iedzen mietiņu un starp tiem pa augšu novelk auklu. Stādot rindu nolīdzina pēc auklas. Attālumu starp stādiem mēra ar mērkociņu. Pēc stādišanas var nolīdzināt galotnites.

Jālaista, jāmēslo, jāmulčē

Tikko stādīts dzīvžogs jāaplej. Sevišķi bagātīgi jālaista lielie skuju koki - tūjas, egles -, jo, salīdzinot ar augumu virs zemes, sakņu masa tiem nav liela. Pavasarī dzivžogs noteikti jāmēslo ar komplekso mēslojumu, kas paredzēts tieši skuju kokiem - apmēram 25-40 g uz vienu kvadrātmetru jeb 20-25 g (viena strīķēta ēdamkarote) uz vienu divmetrīgu tūju. Mazai tūjiņai pietiks ar tējkarotīti. Tikko stādītu dzivžogu labāk nomulčēt ar vismaz 10 centimetru biezu mulčas slāni. Galvenokārt tāpēc, lai pasargātu no nezālēm. Dzivžogā nevar ļaut ieaugt garai zālei - tad apakšējās skujas nobirs. Turklāt pļaujot izkapts vai trimmeris, pat auklas trimmeris, var savainot stumbru mizu. Kamēr dzivžoga koki vēl mazi un starp tiem ir daudz brīvas vietas, starpās var iestādit viengadigās puķes. Taču nedrīkst stādīt neko tādu, kas varētu loti izplesties un nomākt skuju kokus. Skujas nevar augt, ja tās nomāc krūmu, puķu vai nezāļu lapojums, - tās vienkārši nobirst. ~

Doties atpakaļ uz Publikācijām Skatīt oriģinālizdevumu:

 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB