Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai šogad plānojat stādīt dzīvžogu?

*Kas ir dzīvžogs? Skaties šeit!



Jau iestādīts
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 Fakss: 67904842 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Māja Nr.35 (328) / 08-09.2007

Skatīt oriģinālizdevumu:


Mūžzaļš žogs ir daudzu sapnis, jo glīti apcirpta tūju, egļu vai īvju rinda ir labs mājas un dārza aizsargs gan ziemā, gan vasarā. Tas rada noslēpumainības, aizsargājamības un dabai draudzīgas vides iespaidu. Tam ir gan praktiska, gan estētiska vērtība, jo kas gan krāšņumā var sacensties ar košlapu spireju, dažādu nokrāsu skujeņu vai ziedošu ceriņu dzīvžogu?!

Sētas vietā

Vairākums dzīvžogu tiek stādīti kā norobežojoši aizsegi. Tie veido skaistas lapotas vai skujotas robežas, kas nodala dārzu no kaimiņu teritorijas, aiztur vēju, automašīnu izplūdes gāzes, slāpē ielas trokšņus. Bet ne tikai. «Dzīvžogam ir dažādas funkcijas,» uzsver kokaudzētavas Baltezers dārzniece, ainavu tehniķe Anita Kazaka.

«Visplašāk izplatītā ir norobežojošā funkcija. Katram, kuram ir īpašums, gribas iezīmēt tā robežas, paslēpties no apkārtējiem. Dzīvžogu arī izmanto, lai sadalītu dārza telpu sektoros, piemēram, lai ar skaidri saskatāmu norobežojuma līniju nošķirtu saimniecisko no atpūtas zonas, iekšējo pagalmu no kādas citas dārza zonas, veidotu intīmus stūrīšus, kā arī lai akcentētu ieejas daļu. Ar šiem stādījumiem dārzā ienāk līmeniskais elements, jo iekšējiem dzīvžogiem jābūt zemiem un pārredzamiem. Nu un trešā funkcija ir radīt skaistu fonu spilgtāku krāsu augiem dārzā, būt par kompozīcijas sastāvdaļu.»

Cērpami un brīvi augoši

Ir divu veidu dzīvžogi: cērpamie un brīvi augošie. Cērpamos veido noteiktā formā no mūžzaļajiem augiem (piemēram, tūjām, eglēm, kalnu priedēm, īvēm) vai vasarzaļajiem augiem (piemēram, vilkābelēm, ligustriem, Alpu jāņogām, fizokarpiem, spirejām, baltā grimoņa šķirnēm). Lai šie dzīvžogi izskatītos glīti, tos regulāri apgriež agri pavasarī, jūnijā, jūlija sākumā, kā arī augusta sākumā, ja tas nepieciešams. Parasti dzīvžogiem piešķir trapeces formu ar platāku pamatu un šaurāku augšpusi. Lai neapgrūtinātu cirpšanu, nedrīkst ļaut tam izaugt pārāk augstam un platam. Var būt augsts (1,5-2 m), vidējs (1-1,5 m)    un zems (zem metra) dzīvžogs.

Cērpamo dzīvžogu tā kompaktuma dēļ parasti izmanto pilsētā un mazdārziņos, turpretī otrs šā stādījuma veids - brīvi augošs dzīvžogs - ir piemērotāks lauku māju un vasarnīcu dārziem, jo aizņem daudz vairāk vietas nekā cirptie, var stipri sakuplot.

Brīvi augošajā cieši kopā var stādīt dažādos laikos ziedošus augus (forsītijas, pelēkās un Vanhutas spirejas, Korejas veigelas, ceriņus, neīstos jasmīnus, hortenzijas). Tiesa, tas izskatīsies interesantāks, ja izvēlēsies augus ar līdzīgu augšanas intensitāti un lielumu, bet ar atšķirīgu lapu krāsu. Šim dzīvžogam nav nepieciešama regulāra cirpšana, tikai laiku pa laikam jāapgriež izstīdzējušie un neglītie dzinumi. «Lauku sētai var izmantot augus, kas asociējas ar bērnības vasarām pie vecmāmiņas. Sausākām vietām - ceriņus, kas ir ļoti izturīgi, dzen spēcīgas atvases, neīstos jasmīnus jeb filadelfus, savukārt mitrākām - grimoņus, kas vasarā izceļas ar lapu krāsu dažādību, bet ziemā - ar košajiem dzinumiem, kas skaisti kontrastē ar sniega baltumu,»

A. Kazaka norāda - kaut brīvi augošie dzīvžogi nav regulāri jācērp, kamēr krūms ieaug, piegriežot ir jāveido tā forma un biezība.

Vējainā vietā var ierīkot augstus, brīvi augošus dzīvžogus no vītoliem, parastām eglēm, Serbijas eglēm, krastu kļavām vai vilkābelēm.

Ko stādīt

Augi dzīvžogam jāizvēlas ļoti rūpīgi, ņemot vērā konkrētās vietas klimatiskos apstākļus, augsnes sastāvu, kā arī svarīgs faktors ir saimnieka gaume, jo ar šo zaļo sētu taču vajadzēs sadzīvot vairākus gadu desmitus. «Visplašāk dzīvžogam izmanto tūjas, kas der ne tikai aizsargjoslai, bet arī kā zaļš fons kompozīcijā ar citām augu grupām,» zina teikt kokaudzētavas Baltezers dārzniece Anita Kazaka. «Visvieglāk kopt ir kolonveida Rietumu tūjas, piemēram, 'Holmstrup' 'Boothii', 'Wagnerii' un 'Columna' šķirnes pārstāvjus, jo tiem jāpielīdzina tikai galotnes, līdz augi sasniedz vēlamo garumu. Skaisti izskatīsies dzīvžogs, kas veidots no Kanādas eglēm vai arī sudrabeglēm, taču, to kopjot, vajadzēs ieguldīt lielāku darbu, jo skujkokus ir diezgan grūti cirpt. Tas noteikti jādara pavasarī pirms jauno dzinumu plaukšanas. Interesantas nokrāsas dzīvžogs būs no klinškalnu kadiķa, piemēram, no šķirnes 'Skyrocket', kas ir pelēcīgā tonī, bet, galvenais, ļoti izturīga.»

«Ja grib spēlēties ar lapu krāsām, zemākam dzīvžogam var izvēlēties Japānas spireju un Tunberga bārbeļu šķirnes, bet augstākiem - fizokarpa un baltā grimoņa šķirnes, jo tie lapu krāsu toņus notur visu veģetācijas periodu.»

Zemākam dzīvžogam, kā arī dārza teritorijas organizēšanai un kompozīcijām var izmantot Rietumu tūjas šķirni 'Salaspils', kas sasniedz metra augstumu un kurai ir bumbas forma. Vēl šim nolūkam var izmantot Japānas spirejas, klinšrozītes jeb čužas un Tunberga bārbeles, kuriem ir ļoti skaista lapu krāsa, tāpēc der skaistiem krāsu akcentiem dārzā. «Dārznieki ir novērtējuši baltā grimoņa šķirni 'Aurea', kurai visu veģetācijas periodu ir koši dzeltens lapojums, savukārt šķirne 'Elegantissima' ir ar platām baltām lapu malām. Toties zaļš lapojums ar karmīnsarkaniem dzinumiem ziemā ir šķirnei 'Sibirica'.»

Latvijas rietumu un vidus zonas klimatu labi pacieš ligustri. Šim augam, kas labvēlīgos augšanas apstākļos var sasniegt no 1,50 līdz 1,80 metru augstumu, ir tumši zaļas, spīdīgas lapas, kas tādas noturas visu rudeni, bet, ja ir silts, - līdz pat decembrim.

Stādīšana - atbildīgs brīdis

Ja augam jau sākumā tiks radīti labi apstākļi, tas vēlāk prasīs mazāk darba, tāpēc ir svarīgi pirmām kārtām to pareizi iestādīt. «Pierīgā, kur patlaban privātmājas aug kā sēnes, ir smilšaina augsne, tāpēc nav iespējams dzīvžogu iestādīt bez augsnes ielabošanas. Protams, tas ir jādara netikai šajā Latvijas vietā, bet jebkurā reģionā, ja grib, lai dzīvžogs būtu spēcīgs un ilgmūžīgs, turklāt augtu ātri.»

Dzīvžoga stādīšanai parasti rok tranšeju: lielākiem augiem (piemēram, tūjām, kadiķiem) 60 cm dziļumā, sudrabeglēm, kalnu priedēm - metra dziļumā, bet mazākiem augiem, piemēram, spirejām, čužām, bārbelēm - 40-60 cm dziļumā un 60 cm platumā. «Tad ieber auglīgo melnzemes kārtu, kompostu vai kūtsmēslus. Ja stāda Jūrmalā, kur ir plūstoša smilts, liek mālu vai agrotekstīliju, kas saturēs auglīgo melnzemes kārtu. Tūjām un principā visiem augiem patīk nostāvējušies kūtsmēsli. Ja tādi nav pieejami, melnzemi var bagātināt ar kādu kūdras substrātu.»

Augu stādīšanas laiks ilgst no Lieldienām līdz Ziemassvētkiem, saka A. Kazaka. «Podos audzētos stādus esam likuši zemē pat 13. decembrī,» atklāj dārzniece. «Turpretī kailsakņu stādi jādabū zemē vai nu agri pavasarī, pirms vēl nav izplaukušas lapas, vai arī oktobrī, novembrī, kad nokritušas lapas. Turklāt jāņem vērā, ka jauniestādīts augs ir jutīgāks pret sausumu nekā pieaugušie, tādēļ regulāri jālaista.»

Tūjas esot ieteicams stādīt metra attālumā citu no citas, Kanādas egles - ievērojot 1,20 metru intervālu, liela auguma krūmus - ik pēc 60-80 centimetriem.

«Katram augam ir savs raksturs, sava skuju vai lapu krāsa, savs zarojums. Tāpēc, pirms to iegādāties, iesaku izvērtēt, kas labāk patīk un kas no speciālista ieteiktā augu klāsta visvairāk uzrunā,» nobeigumā vērtīgu padomu dod kokaudzētavas Baltezers dārzniece Anita Kazaka.

DER ZINĀT
 

  • Piejūras dārziem, kuri pakļauti vējiem, bet relatīvi pasargāti no sala, piemēroti kalnu priežu, vertikālo kadiķu šķirņu vai pelēko spireju dzīvžogi.
  • Gluda, regulāras formas dzīvžoga veidošanai ieteicams izvēlēties sīklapainus augus ar kompaktu augumu, kuri ir izturīgi pret regulāru īsu cirpšanu, piemēram, īves, bukšus un ligustrus, kuriem nepieciešama kaļķaina augsne.
  • Lauku apvidiem, kā arī brīvā stilā iekārtotiem dārziem cieši kopā var augt dažādā laikā ziedoši vasarzaļi augi.
  • Jauna dzīvžoga veiksmīga izaudzēšana ir atkarīga no augsnes sagatavošanas pirms augu iegādes, kā arī no augu aprūpes pēc iestādīšanas un - it īpaši - pirmajos audzēšanas gados.
  • Ja grib īpaši blīvu dzīvžogu, kas aizsargā no savvaļas dzīvniekiem un vēja, augus var stādīt dubultrindās.
  • Jānodrošina, lai dzīvžogs, kamēr tas ieaug, pietiekamā daudzumā saņemtu ūdeni, jo jauniestādīts augs ir jutīgāks pret sausumu nekā pieaugušie.
  • No agra pavasara līdz jūlija sākumam jāmēslo ar sabalansētu mēslojumu.
  • Dzīvžogus lielākoties apgriež pavasarī pirms lapu plaukšanas.
  • Koku un krūmu apgriešanai vienmēr izmantojiet asus darbarīkus, lai griezuma vietas būtu taisnas un gludas, jo tad tās sadzīst ātrāk nekā nelīdzeni griezumi.
  • Augu apgriešanai ieteicamas labas kvalitātes dārznieka šķēres ar griezējasmeņiem. Tās ir labākas par atspiedējtipa šķērēm, kas saspiež augu dzinumus.



EGĻU RINDA.
Šie skujeņi veido blīvu dzīvžogu. Teritorijas norobežošanai der gan sudrabegle (attēlā), gan Kanādas egle, gan Serbijas egle.

ĪVJU PIEVILCĪBA.
Regulāras formas zema mūžzaļa dzīvžoga veidošanai ieteicams izvēlēties sīklapainus augus ar kompaktu augumu, piemēram, īves (attēlā viena no īvju šķirnēm - 'Summer Gold').

APJOMS.
Čuža jeb klinšrozīte 'Gold Finger' zied spilgti dzelteniem ziediem. Sakuplojis veido blīvu apjomu, lielisks materiāls zonu norobežošanai dārzā. Lai krūms iegūtu skaistu zarojumu, jāgriež katru pavasari.

VIDĒJIEM.
Tunberga bārbele 'Green Carpet' ar savu spēcīgo lapojumu būs lielisks materiāls vidēji augstam dzīvžogam. Izturīgs un pacietīgs augs, kas rudenī ilgi saglabā lapas, kuras tad iekrāsojas koši oranžā krāsā.

KLlNŠKALNU KADIĶIS.
Ja dzīvžoga ierastās zaļās krāsas vietā gribas ieviest citu, var stādīt klinškalnu kadiķi 'Skyrocket'.

NETRADICIONĀLI.
Brīvajos dzīvžogos vai dārza zonu norobežošanai var izmantot hortenzijas, kas augustā bagātīgi piebirst ar ziedu kupenām. Katru gadu pavasarī jāapgriež tā, lai veidotos puslodes forma.

BĀRBEĻU DAUDZVEIDĪBA.
Šis augs saglabā lapojumu visu veģetācijas laiku. Košo lapu krāsas (piemēram, 'Carmen' ar spilgti sarkanu lapojumu, vai 'Erecta') ar zaļām lapām vasarā, bet rudenī - koši oranžām) dēļ būs krāšņs akcents dārzā, bet tiklab var veidot elegantu stādījumu grupu, ar ko norobežot savu teritoriju. Augam vēlama saule vai neliela pusēna, jo ēnainā vietā bārbeļu lapām vairs nav tik spilgta krāsa.

LAPU KRĀŠŅUMS.
Irbeņlapu fizokarps 'Diabolo' izceļas ar savu lapojumu. Var kalpot gan dzīvžogam, gan kā dārza dizaina elements.
 


Anita KAZAKA,
ainavu tehniķe,
kokaudzētavas Baltezers dārzniece

lr pienācis laikmets, kad cilvēki kļuvuši daudz brīvāki, atraisītāki, līdz ar to savu dzīvestelpu veido daudz dzīvespriecīgāku, nebaidoties no spilgtām augu krāsām un interesantām formām. Mani iedvesmo šīs dzīvās, sulīgās, bagātīgi niansētās augu krāsas. Tās ir tik skaistas, ka neredzu iemeslu, kāpēc lai tās neizmantotu savā tuvākajā vidē un ikdienā nebūtu kopā ar tām. Jebkura līnija, arī dzīvžoga līnija, ir saskaņojama ar mājas apjomu, līnijām. Ļoti svarīgi ir lietpratīgi iekļaut dzīvžogu kopējā telpā, jo dzīvžogs arhitektoniski spēlē ļoti svarīgu lomu.

Teksts: Māra LAPSA Foto: Mārtiņš ZILGALVIS, f64

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB