Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai piedalīsies Atvērtajās Durvju Dienās
5. un 6. Augustā?

Lai uzzinātu vairāk, spied šeit.

Jā, piedalos katru gadu.
Jā, piedalīšos pirmoreiz.
Nē. Vēlos, bet netieku.
Nē. Neinteresē.
Kas tās tādas?
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Praktiskais Latvietis / 16.11.2001

Skatīt oriģinālizdevumu:

Tūju dzīvžogs no spraudeņiem

Atbilde lasītājam E. Kārklim

Dārza norobežošanai no apkārtnes, putekļiem, trokšņiem, dūmgāzēm un nevēlamiem skatieniem visieteicamāk izvēlēties tūju jeb dzīvības koku dzīvžogu. Šai mūžzaļajai dzīvajai sienai jābūt 1,8 - 2 m augstai. Kompaktu, pietiekami augstu, šauru dzīvžogu, saglabājot šķirnes vienveidību, veido rietumu tūjas - 'Boothii', 'Columna', 'Holmstrup', 'Smaragd', 'Wagneriana'. Zemus, ieapaļus dzīvžogus var iegūt no tūju pundurformām - 'Danica', 'Recurva Nana' un 'Globosa Salaspils'. Mazie izmēri ļauj tās izmantot akmens dārzos, kapu stādījumos un viršu dārzos, - stāsta kokaudzētavas "Baltezers" speciālisti ANITA un VARIS KAZAKl.

Kā pareizi sagatavot spraudeņus?

Kokaudzētavās tūjas visbiežāk pavairo veģetatīvi ar puskoksnainajiem spraudeņiem. Audzējot sēklaudžus, jārēķinās ar skuju krāsas, augšanas intensitātes un zarojuma nevienādību, tāpēc šo metodi reti izmanto.

Apsakņošanai izmanto jauno dzinumu, nogriežot 10 - 15 cm garu spraudeni 2 - 3 mm zem mezgla, un atrauj gabaliņu no divgadīga zara koksnes tā, lai galā paliktu pēdiņa (tajā aktivizēsies augšanas process). Pārāk garus tūju spraudeņus saīsina, nogriežot galotnīti, lai tie, iesprausti substrātā, neizgāztos. Vislabākais laiks pavairošanai ir no marta vidus līdz aprīļa sākumam, kad gaisa temperatūra ir augstāka par + 10 °C.

Kāds substrāts nepieciešams spraudeņu apsakņošanai?

Spraudeņus var spraust podos, kasetēs, kūdras ripās (Jiffy) vai dobēs uz lauka. Baltezerā, lietojot jaunāko tehnoloģiju, apsakņošanai izmanto cietās plastmasas kasetes, kuru ligzdu izmēri ir 4 cm diametrā un 10 cm dziļumā. Šādi apsakņoti augi izaug ātrāk, jo to sakņu sistēma netiek traumēta piķējot un pārstādot. "Baltezera" speciālisti atzīst, ka drenāžas atvērumi plastmasas kasešu sānos nodrošina optimālu substrāta aerāciju (kā zināms, slapja kūdra nav gaisa caurlaidīga un augi tajā bieži sapūst).

Spraudeņiem paredzētajam substrātam jābūt ūdens caurlaidīgam un tādam, kas mazāk izžūst. Pieredzējušie speciālisti ieteic to gatavot, izmantojot tīru kūdru (pH 5), kas sajaukta ar perlītu attiecībā 1 : 3. Var izmantot arī skalotu smilti, bet tad augi jāuzmana, lai neiekalst. Pirms spraudeņa ielikšanas iebērto substrātu nedaudz pieblīvē, lai tas stingrāk turētos. Spraušanas dziļums - no 1,5 līdz 2 centimetriem.

Kā nodrošināt labvēlīgus apsakņošanas apstākļus?

Spraudeņu apsakņošanai substrāta temperatūrai jābūt + 22 °C, tāpēc kasetes izvieto apsildāmās siltumnīcās, lecektīs vai arī virs spraudeņu kastītes izveido karkasu no koka latiņām, pārsedzot tās ar plēvi.

Lai augi labi apsakņotos, jāuztur augsts gaisa mitrums (80 - 90 %), bet mērens substrāta mitrums. Kokaudzētavā gaisa mitrināšanai izmanto automātisku mākslīgās miglas iekārtu. Mazdārziņu kopēji nelielu spraudeņu daudzumu lecektī karstajās vasaras dienās var rasināt 4 - 5 reizes dienā vai arī kastītes ar augiem novietot virs trauka, kurā ieliets nedaudz ūdens, tad papildus gaisa mitrināšana nebūs vajadzīga, jo, ūdens, sasilstot saulē, iztvaikos.

Tiešās saules gaismas izkliedēšanai karstā vasarā siltumnīcas noēno, apsmidzinot plēvi ar krītu, bet krītošana parasti jāatjauno pēc katras spēcīgākas lietus gāzes, jo viss tiek noskalots. Dārgāki un modernāki noēnošanas līdzekļi, ir agrotīkls vai piena plēve, ko pārklāj pāri plēves segumam. Mazdārziņos skujeņus var vienkārši pārsegt ar režģiem vai bērzu zariem, spraužot tos slīpi virs spraudeņiem. Dabīgu noēnojumu dod arī liela ābele, zem kuras ierīkota lecekts.

Siltumnīcā karstā laikā temperatūra var sasniegt pat + 50 °C. Pietiek spraudeņus vienu stundu iežāvēt šādā karstumā, lai tie aizietu bojā. Tāpēc, temperatūrai pārsniedzot + 25 °C, siltumnīca pastiprināti jāvēdina, atverot lūkas. Pēc 20 - 30 dienām spraudeņiem sāk veidoties kalluss.

Tūjas apsakņojas ļoti labi (90 - 100 %) 2 - 6 mēnešu laikā. Gausāk saknes veidojas škirnēm ar dzeltenas nokrāsas skujām ('Aurescens', 'Europe Gold', 'Sunkist' un 'Yellow Ribbon'), jo tās ir jutīgas, satur mazāk hlorofila, līdz ar to nepietiekami saņem saules enerģiju.

Kāds mēslojums nodrošina apsakņoto spraudeņu straujāku augšanu?

Apmēram pēc mēneša spraudeņus sāk piebarot ar 1 % kompleksā mēslojuma šķīdumu, to atkārto ik pēc trim nedēļām. Apsakņotus augus (no maija līdz rudenim) pārstāda plastmasas podos. Substrātam ņem kūdru, sajauktu ar skalotu smilti (attiecība 1 : 4) un lēnas iedarbības - trīs līdz sešu mēnešu - minerālmēslu granulas osmocote plus NPK 15 : 8 : 10, lietojot 3,5 - 4 kg uz kubikmetru kūdras vai arī PgMix pulverveida mēslojumu NPK 15 : 10 : 20, ņemot 0,8 - 1,2 kg uz kubikmetru kūdras. Firmā "Schetelig" 25 kg osmocote plus mēslojuma iepakojums maksā 59,3 latus, savukārt MTA "Inčukalns" 25 kg PgMix minerālmēslu iesaiņojuma cena ir 10,50 lati.

Vasaras otrajā pusē - rudenī stādiem būs izveidojušās mazas baltas saknītes, kas spraucas no podu apakšas un norāda, ka augi ir labi ieaugušies. Nākamā gada pavasarī tos varēs stādīt uz lauka.


Ilona Klovāne; FOTO: Valdis Semjonovs

Skatīt oriģinālizdevumu:

 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB