Draugiem
Facebook
Youtube
Youtube

Vai piedalīsies Atvērtajās Durvju Dienās
5. un 6. Augustā?

Lai uzzinātu vairāk, spied šeit.

Jā, piedalos katru gadu.
Jā, piedalīšos pirmoreiz.
Nē. Vēlos, bet netieku.
Nē. Neinteresē.
Kas tās tādas?
SIA "Kokaudzētava Baltezers" Tālr.: 67996370 E-pasts: baltezers@baltezers.lv

Žurnāls IR - Nr.27 (117) - Jūlijs 2012

Skatīt oriģinālizdevumu:



Baltezera Kokaudzētavas līdzīpašnieks Varis Kazaks ar sievu Anitu un meitu Selīnu.

Koku klonētajs

Kā pieradināt Latvijā silto zemju augus? To vislabāk zina Latvijas lielākās krāšņumaugu dārzniecības Baltezera Kokaudzētavas līdzīpašnieks Varis Kazaks, kurš aklimatizējis simtiem šķirņu.

LAIKS RIT gausi, ja iestādi un gaidi izaugam vienu vai dažus kokus. Tad cilvēka mūžs var izrādīties par īsu. Ja stāda un audzē simtiem, tūkstošiem koku, tad laiks aizskrien nemanot un visu laiku esi kopā ar sava darba rezultātu, - saka Varis Kazaks, kurš vispirms sevi uzskata par dārznieku un tikai tad par uzņēmēju.

Kā dārznieks viņš trīsdesmit gadu praksē pierādījis - pie mums sekmīgi spēj iedzīvoties ne viens vien svešzemju koks un krūms, kas dendroloģijas rokasgrāmatās un teorētiskajos pētījumos ticis atzīts par Latvijas klimatam pilnīgi nepiemērotu. Divdesmit gadu laikā Varis Kazaks Latvijā ieaudzējis ap 300 dažādu šķirņu dekoratīvo koku un krūmu, kuri pirms tam šeit neauga, - galvenokārt dažādas kadiķu šķirnes un tūjas.

Savukārt kā uzņēmējs viņš cenšas panākt, lai vietējie stādu audzētāji savā starpā sadarbotos, tirgojot cits cita produkciju, nevis konkurējot mēģinātu izspiest no tirgus. Pircēji to ir novērtējuši. Uz Baltezera Kokaudzētavu pēc stādiem brauc ne tikai latvieši. Brauc arī igauņi, lietuvieši, somi. Pēdējos gados arvien labāka sadarbība veidojas ar Krievijas un Baltkrievijas dārzniekiem, kas Baltezera stādus labprāt izmanto savos apzaļumošanas projektos . Tā Vara bērniņi, kā viņš pats sauc savus stādus, aiziet pasaulē.

«Tā ir gluži kā slimība. Citi no ārzemēm ved suvenīrus vai dāvanas bērniem, mums atgriežoties ir pilna mašīna ar augiem»

BALTEZERA KOKAUOZĒTAVĀ AUG AP 800 TŪKSTOŠI AUGU. 1650 DAŽĀDU SUGU UN ŠĶIRŅU KOKU UN KRŪMU STĀDI. TIRDZNIECĪBĀ PIEDĀVĀ 700 ŠĶIRNES. NO KURĀM 10% IR CITU STĀDAUDZĒTAVU PRODUKCIJA.


DĀRZS MEŽA VIDŪ
Mēs sēžam lapenē Vara dārzā, kas aizņem apmēram hektāru no kokaudzētavas 19 hektāru kopējās teritorijas. Smaržo pēc kadīķiem un priedēm. Čivina putni. Ik pa brīdim spēji uzlīst - tik spēji, ka saule pat nepaspēj paslēpties aiz mākoņa. Neņemot vērā lietu, pa dārzu gar saimnieku māju staigā cilvēki. Gan pircēji, gan vienkārši garāmbraucēji, ekskursanti, kuri iegriezušies kokaudzētavā, lai papriecātos par koku, krūmu un ziedu krāšņo bagātību. Dārza projektu Varis 1999. gadā pasūtījis Anitai, kas tagad ir viņa sieva, bet toreiz bija nosūtīta uz kokaudzētavu praksē no Bulduru dārzkopības tehnikuma, kur pēc vidusskolas mācījās par ainavu tehniķi.
«Man mute palika vaļā, kad ieraudzīju šo stādu dažādību,» atceras Anita. «Par daudziem augiem, ko Varis bija izaudzējis un jau tirgoja, tehnikumā vispār nernācija.» Ideja par savu dārzu pie mājas Varim radusies jau sen. Gribējies izveidot skaistu vidi sev un bērniem un ari tā īsti novērtēt augus to dzīves laikā. Dārzā redzamas galvenās sugas un šķirnes, kuras sākumā aug siltumnīcās, tad āra plantācijās un beidzot ir nopērkamas tirdzniecības laukumā. «Ja pircējs vaicā, cik liels izaugs, piemērarn, Ķīnas kadiķis vai Rietumu tūja un kādi tie izskatīsies pēc gadiem desmit, mēs viņu atvedam šurp - lūk, tādi.»

Vispateicigākās šajā ziņā esot spirejas un klinšrozites. Jūnijā iesprauž spraudeni, septembri stāda podiņos un nākamajā gadā var pārdot.

Pašlaik lielākās Latvijas dekoratīvo koku un košumkrūmu stādu audzētavas aizsākums bijis gaužām prozaisks. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū šeit, mežā, tikuši uzplēsti četri hektāri zemes un ierīkota mežrūpniecības saimniecības stādaudzētava. Par tās vadītāju iecēla Vara tēvu, kas pēc izglītības bija meža tehniķis. Tādas nelielas audzētavas, kam vajadzēja piegādāt vietējiem mežsaimniekiem priežu un egļu stādus, bija katrā reģionā.

Baltezera Kokaudzētava ar pilnu jaudu sāka darboties 1972. gadā, ik gadu izaudzējot ap 3 miljoniem egļu un priežu stādu. Tātad šogad tā atzīmē savu četrdesmito sezonu.

Tomēr tēva intereses bijušas krietni plašākas - viņš aizrāvies ar dekoratīvajiem kokiem un košumaugiem. Ņemot vērā, ka pat no Polijas toreiz mūs šķīra dzelzs priekškars, tikt pie izejmateriāla bija sarežģiti, šī joma attīstījās, pateicoties tikai atsevišķiem entuziastiem, kas gan parasti strādāja katrs par sevi. 1985.gadā, kad tēvs aizgāja pensijā, Varis, pabeidzis Lauksaimniecības akadēmijas Meža fakultāti, pārmantoja no viņa ne tikai kokaudzētavas vadītāja pienākumus, bet arī aizsākto dekoratīvo augu kolekciju.

Astoņdesmito gadu beigās kokaudzētava uz īsu laiku pārtapa par kooperatīvu, vēlāk par zemnieku saimniecību, līdz, pateicoties Vara dvīņubrāļa Venta neatlaidībai, kā pirmā no visām Latvijas kokaudzētavām tika privatizēta. «Bija grūti strādāt ar sasietām rokām, un mēs ar brāli gribējām būt neatkarīgi,» sarežģīto situāciju atceras Varis. Šobrīd Vents vairāk atbild par finansēm, bet Varis - par biznesa jautājumiem un ražošanu. Kā jau dvīņi abi visos jautājumos lieliski saprototies.

Bet tolaik, kad uzņēmumu privatizēja, joprojām eksistēja Mežsaimniecības ministrija, kas piekritusi tikai ar nosacījumu, ka Baltezerā turpinās audzēt priežu un egļu stādus. To viņi arī godprātīgi darījuši līdz pat 1998.gadam, šajā laikā izaudzējot, kā Varis saka, ap 20 miljoniem priežu un eglu bērniņu.

Tēva atstāto un Vara papildināto dekoratīvo koku kolekciju toreiz varēja sakraut divās traktora piekabēs. «Bet jo tālāk, jo vairāk tie mani sāka aizraut. Brauca draugi, paziņas, teica - cik skaisti, es arī tādu gribu. Atdevu vienam, otram ... Neuztvēru to kā biznesu. Beigās pašam nekas vairs nepalika. Bet robežas bija vaļā, un sadarbībā ar Salaspils Botāniskā dārza dendrologu Raimondu Cinovski vedām zariņus no Polijas, Čehijas, Vācijas un mēģinājām šeit iesakņot,» stāsta Varis. «Tā ir gluži kā slimība,» viņu papildina Anita. «Citi no ārzernērn ved suvenīrus vai dāvanas bērniem, mums atgriežoties ir pilna mašīna ar augiern.»

ATRITINIET SAKNES

Pašlaik stāsts par divām piekabēm izklausās pilnīgi neticams, jo Balt­ezera Kokaudzētavā nu aug ap 800 tūkstošiem stādu, vairāk nekā pus­otrs tūkstotis augu sugu un šķirņu. Tirgotas gan tiekot tikai kādas 700 šķirnes, no kurām 10% ir citu au­dzētavu viengadīgās puķes, ziem­cietes un augststumbra potējumi, ko Baltezerā paši neaudzē. Sezonas laikā kokaudzētavā strādā 35 cilvēki, brauc praktikanti no Bulduriem un Jelgavas, bet pastāvīgi Baltezera Kokaudzētava nodrošina darbu 13 cilvēkiem. Uzņēmuma apgrozijurns pērn sasniedza gandriz 400 tūkstošus latu.

Izrādās - jebkuru krūmu un koku, to skaitā skujkoku, var pavairot ar spraudeņiem jeb aptuveni 10 cm gariem jaunajiem dzinumiem. Varis šo tehnoloģiju izstrādājis līdz pilnībai, «Tā ir tā pati klonēšana, tikai šūnas vietā spraudenītis. Un koks, kas no tā izaugs, būs identisks mātes augam, kamēr no sēklām audzētie var ievērojami atšķirties,» stāsta Varis. Tas esot īpaši svarīgi, kad ainavu veidotājiem tiek piedāvāti dažādu formu - vertikāli, horizontāli vai apaļi - augi ar dažādu faktūru un dažādos toņos. «Ainavu veidojot, ir svarīgas nianses, toņi,» saka Anita, kas pati ir ainavu māksliniece. Lai nodrošinātu šādu stabilu vizuālo kvalitāti un vienlaikus augi būtu arī izturīgi un droši, pilnīgi visi koki un krūmi kokaudzētavā tiek audzēti tikai no spraudeņiem.

Atkaribā no koku vai krūmu sugām to apsakņošana ilgst no 2 mēnešiem lidz pat gadam. Vispateicīgākās šajā ziņā esot spirejas un klinšrozītes. Jūnijā iesprauž spraudeni, septembrī stāda podiņos un nākamajā gadā var pārdot. Lapu krūmi, pateicoties Vara gadu gaitā uzkrātajai pieredzei, ieaugoties turpat simtprocentīgi. Kadiķi - līdz 50%, bet egles - līdz 30%. Jaunās šķirnes, kuras tiek audzētas pirmo reizi, pēc apsakņošanas stāda plantācijās un, pirms laist tirdzniecībā, vismaz piecas ziemas novēro. Daudzi no tiem, kas izturējuši gan salu, gan sniegu, gan slapjdraņķi, beigu beigās neiztur dārznieka vērtējumu. «Mums nevajag visu, mums nevajag eksotiku tikai eksotikas pēc - mums vajag pašu labāko.» Atsevišķām kadiķu sugām vien esot ap trīsdesmit šķirņu, bet dārzā jau tik daudz nav vajadzīgs, Par to liecina arī skaitļi - ap 80% ienākumu kokaudzētava gūst, pārdodot tikai 20 līdz 25 augu šķirnes no tām 700, kas tiek piedāvātas pircējiem. Pārējās ir dažādībai, kas arī piesaista interesentus. «Tāpēc mēs nevaram būt biznesmeņi tādā klasiskā izpratnē, jo, ja sāktu rēķināt, mums no daudz kā vajadzētu atteikties. Savukārt, ja mēs atteiktos, tad pazaudētu to, kas piesaista klientus.»

Milzigā izvēle un salīdzinoši zemās cenas, pēc Vara domārn, ir viens no iemesliem, kāpēc uz Baltezeru brauc igauņi, kas esot ļoti izvēlīgi un zinoši dārzkopībā, somi, kurus interesējot tieši dārgākie un retākie augi, kā ari pēdējā laikā lietuvieši, lai gan viņi līdz šim stādaudzēšanā latviešiern bijuši kādu soli priekšā.

Tomēr nākotni Varis vairāk saista ar eksportu. Galvenokārt uz Krieviju un Baltkrieviju, kur beigusies dzīšanās pēc eksotikas un tagad no augiem tiek pieprasīta kvalitāte un izturība. Pērn tur tika realizēti kādi 5% no kopējā Baltezera Kokaudzētavas pārdošanas apjoma, bet šogad tie būšot vismaz 10%.

Tomēr arī šajā ziņā stādaudzēšanai ir sava specifika. «Jebkurš ainavu ierikotājs vai dārznieks grib uzreiz saņemt visu nepieciešamo - kokus, krūmus, skujeņus, ziemcietes un citus ziedaugus. Bet neviena Latvijas dārznieciba viena pati visu to nodrošināt nevar.» Tāpēc vienigā izeja, pēc viņa domām, esot sadarbība, ko Varis pēdējā laikā mēģina gan popularizēt ar Latvijas Stādaudzētāju biedrības starpniecību, gan realizēt praksē, tirgojot citu audzētāju produkciju.

Pirms kāda laika Baltezera Kokaudzētavā viesojušies vācieši. Viņus pārsteidzis, ka ir tik plašs sortiments un visa produkcija vienādi augstas kvalitātes. Vienai kokaudzētavai tas ir sarežģiti un neizdevīgi, tāpēc vecajās Eiropas valstīs stādaudzētāji specializējoties vai nu darbam ar dārzkopjiem, vai lielveikaliem. Pirmajiem tiek piegādāti tādas kvalitātes stādi, kā audzē Varis, bet lielveikaliem - podiņos. Bet podiņos audzētiem augiem, kā zināms, ar laiku savijas saknes. Ari vēlāk, zemē iestādītas, tās turpina vīties, kavējot auga attīstību.

«Tas ir tāpat kā cilvēkiem. Tā īsti spēj augt tikai tie, kuriem ir spēcīgas saknes, kas mūs saista gan ar pagātni, gan to vietu, kur dzīvojam. Tāpēc, ja nopērkat augu, kam podiņā savijušās saknes, pirms stādīšanas tās noteikti atritiniet,» dod padomu Varis.


 

   
 
Izstrādātājs: MediaWEB